Paviljonu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru "Indie". Paviljona komisāre ir Daiga Rudzāte, kurators ir Adams Budaks (Adam Budak), mākslas biedrības "Kestner Gesellschaft" (Hanovere, Vācija) direktors, un arhitekts ir Niklāvs Paegle ("Ēter").
Māksliniece iecerējusi īpašu daudzdimensionālu telpu ar dažādiem skatpunktiem, kur viņas veidotie milzu objekti, pretojoties gravitācijai, kļūs par neparastām būtnēm, ieaicinot skatītājus iluzorā mājā, kur valdīs dāsnums un mierinājums.
"Tas ir burtiski izgriezts fragments no "Arsenāla" kompleksa, kas ir diezgan plaša un liela ēka, un sākotnēji, strādājot pie šī paviljona tapšanas, es par to domāju kā ar salu vai pussalu. Kas ir šī būtnes? Tas ir jautājums, ko nevar atbildēt šobrīd, bet tikai tur satiekot. Savukārt jautājums, ko viņas tur dara? Tas, kā es redzu, ir tāda sajūta ienākot paviljonā, ka viņas sevi neuzskata gluži par mākslas darbiem, ka statiski stāv un kaut ko gaida, kad visi viņas apbrīnos, bet viņām ir savas attiecības gan ar telpu, gan vienai ar otru," izrādot savu darbu, stāsta Amanda Ziemele.
Kā ekspozīcijas kurators pieaicināts Adams Budaks no Vācijas, kurš 2021. gadā piedalījās "Purvīša balvas" žūrijā, kad tika godalgota māksliniece: "Šī ir pirmā reize, kad Latviju Venēcijas biennālē pārstāvēs gleznotāja, bet Amanda ir ļoti specifiska gleznotāja, performatīvā gleznotāja. Viņas glezniecība iekļaujas telpā un arhitektūrā. Glezniecība kā medijs šajā instalācijā iespaido interjeru, kas iespaido arī skatītāju."
"Šis stāsts jeb naratīvs patiesībā jau ir par sabiedrību, lai arī Amanda sauc šīs būtnes vārdos, tur ir Citrona miziņa, Vilnis un Piltuve, viņu attiecības telpā ir kā sabiedrības mikromodelis, kur viens karājas pie griestiem, kāds cits rāpo uz logu, kāds cits mēģina pieglausties vai pietuvoties," norāda Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona komisāre Daiga Rudzāte.
"Smalkā, bet vienlaikus arī drosmīga veidā Amanda Ziemele (1990) pārvērš paviljona interjeru par dzīvu organismu, piejaucējot telpu, atdzīvinot dimensijas, ļaujot mums, skatītājiem, attīstīt savu polifoniskas telpas romantiku. Amandas Ziemeles ekspozīcija ir atbrīvojoša: izraujoties no aizspriedumainu priekšstatu uzspiestās telpiskās disciplīnas, skatītājs nonāk iluzorā hibrīdzonā, kur valda dāsnums un mierinājums, saudzība un ievainojamība – un to veido astoņas izkaisītas telpiskas gleznu struktūrās," teikts ekspozīcijas pieteikumā.
"Gribētos, lai, ienākot paviljonā, rodas tāds kā neliels apmulsums. Lai skatītājs ar šejienes būtnēm sastaptos iepriekš nepieredzētā veidā. (..)
Mans nolūks ir mazliet nojaukt pēdas, jo šeit viss pastāv arī pats savās attiecībās. Es vēlētos, lai skatītāji drīzāk uz mirkli apstātos un ienirtu nepieredzētajā situācijā," par ekspozīcijas ieceri stāsta Amanda Ziemele.
Paviljona klusais naratīvs ir angļu skolotāja un teologa Edvīna Abota novele "Plakanzeme. Tas ir izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions), ko rakstnieks publicējis 1884. gadā ar pseidonīmu Kvadrāts. Sekojot pavedienam, ko Abots patapinājis no Šekspīra ("O day and night, but this is wondrous strange... And therefore as a stranger give it welcome"), Amanda Ziemele rada apdraudētu mikrokosmu, kas mūs ieskauj savā bezierunu viesmīlībā.
"Pretojoties gravitācijai, formas levitē – vienlaikus ar prieku un bezcerību. Tā ir Amandas versija par nobriedušu telpu – kontrafantasmagorija, pretošanās izsīkumam un pagurumam, telpa ar attieksmi, gatava domāt un uzņemt mūsdienu sabiedrības neparasto pasauli. Galu galā tas, ko mums piedāvā Amandas projekts, ir dziedināšana – dziedināšanas nepieciešamība," pauž ekspozīcijas kurators Adams Budaks.
"Amandas žestiem raksturīga negaidītība un izaicinājums – taču ne šokējošs, drīzāk tāds, kas spēj savu skatītāju, pašam negaidot, katapultēt kaut kur, no kurienes paveras no ierastās atšķirīga aina. Un, no šī skatpunkta raugoties, tiek dota iespēja saprast, ka dzīvot palīdz spēja pieņemt, priecāties un akceptēt," piebilst Rudzāte.
Mākslinieces ekspozīciju Venēcijā papildinās Agneses Krivades veidotais izdevums, kas sarunu un eseju formātā izvērš ekspozīcijas idejisko ieceri.
Venēcijas biennāles 60. starptautiskā mākslas izstāde ar nosaukumu "Foreigners Everywhere"" (izstādes kurators Adriano Pedrosa) būs atvērta apmeklētājiem no 2024. gada 20. aprīļa līdz 24. novembrim.
*O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome. Nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas arī jau pieminētās Edvīna Abota noveles "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions).
Par Amandu Ziemeli
Amanda Ziemele (1990) savu radošo darbību uztver kā atvērtu laiku. Viņas interešu lokā atrodas glezniecības formālās īpašības un tām pietuvinātais ideju un kontekstu lauks. Ziemele izmanto telpām piesaistītu instalāciju paņēmienus, kas rada situatīvas asociācijas, izmantojot humoru kā stratēģiju. Amanda Ziemele 2021. gadā saņēma "Purvīša balvu" par izstādi "Kvantu matu implanti" Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. 2023. gada sākumā viņas personālizstāde "Saule ar zobiem" bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē.
Amanda Ziemele absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas Glezniecības apakšnozaresbakalaura programmu un diploma studijas Drēzdenes Mākslas akadēmijā, starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Vācu Akadēmiskā Apmaiņas dienesta (DAAD) Post-gradual mācību stipendiāte. Sākot ar 2016. gadu, Ziemele sarīkojusi vairākas personālizstādes, iesaistījusies dažādos sadarbības projektos, kā arī aktīvi piedalījusies izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām.
Amandas Ziemeles darbi atrodami vairākās kolekcijās: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), "VV Foundation", "Zuzeum", kā arī vairākās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
KONTEKSTS:
Latvijas dalību Venēcijas mākslas biennālē kopš 1999. gada nodrošina Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā ikreiz piedalās aptuveni 90 valstis. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē akcentē Latvijas laikmetīgo mākslu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā.
