"Tā vajadzība radās ļoti iekšēji. Skatoties uz saviem draugiem māksliniekiem, novēroju, ka viņu dzīves ir piepildītas ar darbu. Viņi ir vairāk aizņemti un pārgurušāki nekā es, strādājot birojā," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pārmijas" par projekta idejas sākumu stāsta dzejniece un performanču māksliniece.
"Es strādāju preses dienestā, darbs ir diezgan briesmīgs, bet es zinu, ka vakari un nedēļas nogales man ir brīvas. Runājot ar saviem mākslinieku draugiem, saprotu, ka viņiem ļoti bieži nav brīvas nedēļas dienas un prāts nekad nenonāk kvalitatīvā atpūtas stāvoklī. Jau daudzus gadus viens no maniem galvenajiem fokusiem ir ķermenis un nervu sistēma, un es vienmēr ieraugu, kā cilvēks sevi prezentē un vai tie spēj vai nespēj koncentrēties uz sarunu," stāsta Agnese Krivade.
"Var rasties jautājums – kas tad ir mākslinieks? Māksliniekam būtu jābūt atbrīvotam no ierastajām dienas organizācijas struktūrām un jāmeklē sev tuvas tēmas un esamības, kuras parādīt cilvēkiem, kad tie vēlas atpūtu no saviem darbiem.
Māksliniekam ir jāspēj apzināti neko nedarīt, jo šī nedarīšana ir ļoti būtiska radošā procesa sastāvdaļa," uzskata dzejniece.
Viņasprāt, mūsdienās, pat ja tev neviens nespiež visu laiku strādāt, tāpat tu jūties vainīgs, ka tu nestrādā: "Un to es jūtu kā tādu kolonizāciju, ka šie industriālie un ražošanas procesi mums ir atņēmuši mūsu pirmatnējās attiecības ar laiku (grind culture), un ir atņēmušas izvēli, kā mēs šo laiku organizējam un horeogrāfējam. Tas ir horeogrāfisks mākslas darbs, horeogrāfiju saprotot nevis kā deju, bet definīciju, ka tā ir laika un telpas organizācija. Un tas, kā es piedāvāju dalībniekiem organizēt laiku un telpu, nu, tas tad ir mans mākslas darbs, un kaut kādā ziņā mēdzu to saukt arī par performanci uz jūsu pašu iekšējās skatuves."
Jautāta, vai šī ir pirmā reize, kad šāds pasākums tiks organizēts, Agnese Krivade stāsta: "Pagājušajā gadā bija pilotprojekts, kur uzaicināju savus mākslinieku draugus. Pilotprojekts notika augustā, un tas man bija liels mācību process, lai šogad, organizējot pirmo projektu, tas varētu būt perfektāks un pēc iespējas nevainojamāks."
Viņa atklāj, ka pilotprojektā pamatuzdevums bija laika un telpas organizācija, tika strādāts ar maņām un to, un kā tās reaģē uz visu apkārt notiekošo. Savukārt šogad ar Agnesi kopā darbosies viņas draugs, Somijā dzīvojošais japāņu-brazīļu horeogrāfs Lindons Šimizu, kurš ir pieaicināts veidot tieši kustību un horeogrāfijas daļu.
"Māksliniekiem tiks prasīta klātbūtne, tiem nebūs jāpiepūlas, bet tie nedrīkstēs strādāt pie saviem projektiem. Protams, drīkst veikt pierakstus vai mazas skices, bet šo dienu mērķis ir kvalitatīvā veidā iedot sev pauzi, atpūsties, lai būtu jauna enerģija nākotnes darbiem un projektiem," teic Agnese Krivade.
