Galerija "Look" sevi pieteic kā "laikmetīgās mākslas telpa, kas atbalsta jaunu, spilgtu un neierobežotu radošumu". Spilgts un bez robežām – tieši tāds ir mākslinieka Miķeļa Fišera ceļš mākslā. Fišeru jauniem darbiem iedvesmojis kargo kults. Reliģiskā kustība, kas attīstījusies dažās Melanēzijas salās pēc Otrā pasaules kara, paredz ar reliģiskiem rituāliem pielūgt ASV armiju, kas savulaik no civilizācijas tālos iezemiešus apdāvināja ar dažādiem labumiem.
"Šis aspekts mani interesē tieši saskarsmē, kur primitīvas ciltis saskaras ar augstākām civilizācijām. Man ir aizdomas arī, ka tas ir noticis senā pagātnē, kur mēs redzam kaut vai Ēģiptes freskās un attēlos dažādus dīvainus priekšmetus, kas ir šīm dievībām rokās, kam nav saprotamu funkciju," skaidro mākslinieks.
Melnbalti kokgrebumi ar briežiem – līdzīgā tehnikā kā izstādē "Netaisnība", par ko Miķelis Fišers saņēma Purvīša balvu. Arī kāda glezna – ragainis un sarkana saule. Citā mākslas darbā sakombinētas vairāki briežu krūšutēli un ragi. Visbeidzot, kāds pavisam neparasts koka brieža modelis būrī, kas esot tikai makets četrarpus metrus augstai instalācijai, kas nākamvasar no guļus stāvokļa piecelšoties stāvus kolēģa Andra Eglīša izveidotajā izstāžu parkā "Savvaļa" pie Drustiem.
Izstādē ir dažādos periodos radīti brieži. Grebumi uz Meksikas ceļojumos iegūtiem skuju koka dēlīšiem izsapņoti okeāna krastā, objekts no brieža formas sienas pulksteņa un dekoratīviem pudeļu korķiem ar briežu galvām kā rotaļājoties tapis jau gadsimtu mijā.
"Tas, kas ir redzams, ir uzrakstīts itkuilā. Tā ir mākslīgā valoda, kas ir ļoti maz pazīstama. Viņā gandrīz neviens nerunā, bet tā ir līdzīga kā esperanto – konstruēta mākslīgi, bet viņā ir ļoti viegli veidot jaunus jēdzienus," teic Fišers.
Ekspozīcijas centrālais mākslas objekts ir no sīkām koka detaļām veidots kinētisks dambrieža modelis.
Par to mākslinieks stāsta: "Tam nav sakara ar to, ko mednieki saprot ar vārdu dambriedis. Tā ir pavisam cita būtne. Pētniekiem nav īsti skaidrs, kur šis nosaukums ir cēlies, bet, iespējams, tas ir no skaņas, ko viņš rada, kad tuvojas saviem upuriem, jo dambriedis ir plēsējs."
Fišera futūristiskās fantāzijas, ko jau no pagājušā gadsimta 90.gadiem raisījuši ceļojumi uz Meksiku un acteku kultūras iepazīšana, kā arī dažādi rakstīti avoti, piemēram, armēņu rakstnieka Zaharija Sitčina darbi, ir neizsmeļamas, un viņš arī ar prieku atzīstas ne tikai sazvērestības teoriju kultivēšanā, bet arī lingvistiskās rotaļās, kad jautāts par izstādes nosaukumu.
"Tāda vārda laikam nemaz nav, es to pats radīju. Distopija ir antiutopija. Deģeneratīvā – šie kulta priekšmeti imitē kādas parādības ārējo veidolu, bet ne funkciju," saka mākslinieks.
Fišers strādā arī scenogrāfijā, viņam arvien paticis veidot precīzus maketus. Apmeklētāji varēs apskatīt arī uz pergamentiem veiktus rasējumus.
Eksperimentālās "Look" galerijas saimnieks Raivis Alksnis, kurš to kopā ar domubiedriem izveidoja pirms četriem gadiem, atzīstas, ka Fišera mākslā iemīlējies Venēcijas biennāles mākslas izstādē un Cēsu mākslas festivālā, taču šai izstādei uzdrošinājies viņu uzrunāt tikai, studējot kuratora darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Fišers māca gleznošanu un kompozīciju.
Alksnis stāsta: "Redzējāmies ar Miķeli gaiteņos, sapratu – labāk uzprasīt nekā neuzprasīt. Miķeļa izstāde būs jau 43. personālizstāde šajā telpā. Kad mēs galerijā aicinām māksliniekus, uzticamies māksliniekam un viņa praksei, nevis konkrētam darbam vai sērijai."
Bet Fišers, kura gleznojumi pavasarī bija aplūkojami Kuldīgas mākslinieku rezidenču galerijā, stāsta, ka aktīvu izstāžu darbību tuvākajā laikā neizvērsīs, jo sācis gatavoties lielajai izstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, ko atvērs pēc trim gadiem. Turklāt viņa sazvērestības teorijas, arī visdrosmīgākās, brīžiem nobālot iepretim pasaulē notiekošajam.
Izstāde "Deģeneratīvā distopsija. Dambrieža cilts" galerijā "Look" aplūkojama līdz 19. augustam.
