Mākslas stacijā "Dubulti" valda dramatiska gaisotne. Madonna ar bērnu rāda nepadošanās žestu ienaidniekam, izbadējies suns gatavs kost, pirmskara sapņi, fotoliecības no skolas pagraba, kur bija iespundēti simtiem cilvēku un mirušo vārdi uz sienām rakstīti blakus bērnu zīmējumiem… Pirmoreiz uz Latviju ir atvesti ukraiņu laikmetīgās mākslas darbi. Vairums no tiem radīti kara laikā.
Mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja Inga Šteimane stāsta: "Man patiešām ir sajūta, ka no Ukrainas nevar novērst skatienu, arī profesionālajā jomā tas ir jātur. Pirmoreiz Latvijā ir 22 Ukrainas laikmetīgie mākslinieki, turklāt lielākā daļa darbu ir no Ukrainas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas, tātad mēs redzam to, kā ukraiņu kara laikā spēj veidot savu arhīvu.
Kas mani visvairāk aizkustina šajā izstādē, ir tas, ka izstāde ir pilnīgi politiska, bet politiska no tāda viedokļa, ka tā ir katra ukraiņa personīgā atbildība, personīgā politika, kādu viņš ir uzņēmies attiecībā pret šo karu – tā ir vai nu dokumentēšana, vai nu vīzijas par to, kā varētu būt pēc kara, vai pārdzīvojumu fiksēšana, respektīvi tāda ļoti personīga iesaistīšanās."
Olga Balašova, viena no Ukrainas Laikmetīgās mākslas muzeja dibinātājām, stāsta: "Mēs esam radījuši Laikmetīgās mākslas muzeju Ukrainā, izveidojām to šogad, pilna mēroga kara laikā ar Krieviju, jo mums ir ļoti svarīgi aizsargāt to mākslu, kas tiek radīta šobrīd. Ukrainā šobrīd valda mākslinieciskās reakcijas bums uz karu un to, kas notiek. Šīs izstādes pamatā ir kolekcija, ko mēs sākām vākt pērn, lai saglabātu šo mantojumu un nodotu tālāk kā zināšanas. Jo tās ir koncentrētas zināšanas par notiekošo, par to, kā jūtas cilvēki katastrofas iekšienē, karā, kā mēs ar to tiekam galā un pārdzīvojam."
Izstāde "Spriedze, pretošanās, mīlestība. Īsā versija" ir par rīcības un bezdarbības sekām, par to, cik biedējoši ir skatīties acīs patiesībai.
Izstādes kuratore Tetjana Lisuna atklāj: "Piemēram, Denisa Seļivanova darbs ir par tiltu Irpiņā. Savukārt Deniila Ņemirovska darbs, viņš dzīvoja okupētajā Mariopulē un, kad no tās izbrauca, viņa ģimene palika, jo vecvecāki strādāja slimnīcā, bet šo slimnīcu sabombardēja un viņi gāja bojā. Svarīgi saprast, kā cilvēki jūtas pēc šiem traumatiskajiem notikumiem. Visi šie mākslas darbi ir par traumatisko pieredzi to laikā un pēc tam, bet mēs nezinām, kā būs pēc kara beigām, mēs zinām tikai šo vēsturisko procesu tagadnē, jo mums nav bijis laiks reflektēt par to.
Tāpēc daļa mākslas darbu liksies ļoti traumatiski, piemēram, skatītājiem. Bet es ceru, jūs redzēsiet ne tikai kara vardarbību, bet varēsiet atrast arī mīlestību, rūpes vienam par otru, ko rāda ukraiņu pieredze, lai glābtu dzīvības."
Visu izstādīto darbu autori ir dzīvi un lielākoties dzīvo Ukrainā. Daļa karo armijas rindās frontē. Un īsta cīņa notiek katru dienu, katrā cilvēkā, pārvarot nogurumu, rūpējoties par citiem un ticot.
Izstādes kuratore Anna-Marija Kučerenko piebilst: "Šajā stāvā mēs rādām darbus, kas ietilpst kategorijā – rūpes. Rūpes par citiem cilvēkiem, rūpes par sevi un vidi. Viena no visnegaidītākajām kara daļām ir mīlestība, ko jūti pret apkārtējo vidi, pret cilvēkiem, mīlestība pret sevi, savām mājām un lietām pagātnē. Tāpēc izstādījām divus Mišas Aleksejenko darbus "Putekļi". Tie ir tapuši ar deviņu gadu pārtraukumu un atklāj, kā režīms sagrauj personību un pēc tam mājas, atmiņas un vidi."
Savukārt šos māju maketus cēluši evakuētie Ukrainas iedzīvotāji mākslinieku vadībā, pēc atmiņas atjaunojot savas pamestās, iznīcinātās mājas, garāžas vai pagaidu patvertnes. Ļoti nozīmīgs darbs – fotogrāfiju sērija "Izjumas mežs", kur dokumentēta masu kapu ekshumēšana – viena no šausminošākajām Krievijas īstenotā kara epizodēm.
Kučerenko stāsta: "Šis ir Janas Kononovas darbs, viņa ir fotožurnāliste, brauca uz Izjumas mežu pēc šī reģiona atbrīvošanas, tur tika atrasta bedre ar nogalinātajiem ukraiņu civiliedzīvotājiem un zaldātiem, kuri tika spīdzināti, izvaroti un pēc tam nogalināti. Šie attēli rāda ekshumāciju, bet fotomāksliniece izdzēsa mirušo ķermeņus aiz cieņas pret upuriem, un fokusā izcēla tieši cilvēkus, kas veic šo smago ekshumācijas procesu."
Izstāde apskatāma no 27. oktobra, bet brīvdienās skatītāji aicināti uz ekskursijām kopā ar izstādes kuratorēm.
