Uz mākslinieku rezidenci Pedvālē visa gada garumā ierodas mākslinieki no visas pasaules. Daži Sabilē meklē savu senču – pirms vairāk nekā simt gadiem izsūtīto ebreju – saknes.
"Manu ģimeni deportēja 1915. gadā no Sabiles. Krievijas impērija kopumā no visa reģiona deportēja 200 tūkstošus ebreju. Tas pilnībā iznīcināja Sabiles ebreju kopienu. Viņus lielākoties nosūtīja uz darba nometnēm Krievijā, mans vecvectēvs Īzahs Blūmentāls izdzīvoja un atgriezās ceptuvē, kas atrodas Rīgas ielā Sabilē," stāsta Emets Ezells, kas rezidencē raksta dzeju, piebilstot, "1921. gadā viņam izdevās aizbraukt uz ASV. Un es atgriezos 100 gadus vēlāk. Pētījumā, kuru veicu savai dzejas grāmatai, es mēģinu salikt kopā vēstures fragmentus, taču dodos arī pagulēt pļavā, skatos debesīs un ļauju zemei sevi iepazīt."
Senajos ebreju kapos atrasti aizauguši dzimtas kapa pieminekļi, pie kuriem neviens radinieks nav bijis gadsimtu.
"Šī sieviete nomira 1900 .gadā. Un šeit ir dzejolis, kas uzrakstīts, izmantojot viņas vārda pirmos burtus. Tas ir ļoti raksturīgi ebreju dzejai – paslēpt dzejolī cilvēka vārdu. Tas ļāva man pieskarties laikam, kas ticis izpostīts un izdzēsts. Kad esmu Sabilē, es jūtu, ka visi laiki saskaras manā ķermenī," saka Emets.
Pedvāles muižas saimniekam – tēlniekam Ojāram Feldbergam – arī šī vieta izrādījusies liktenīga un saistīta ar senču saknēm un uzvārda rašanos: "Tā nu atbraucu meklēt vietu, kur apmesties, un kāja aizķērās te, Pedvālē, paklupu, un pēc tam tikai uzzināju, ka mani senči šeit bija dzimtcilvēki un šeit ir cēlies arī mans uzvārds Feldbergs, kad bija šeit dzimtbūšanas brīvlaišana un tika doti uzvārdi."
"Tā es paliku šai vietā un kopš 1991. gada turpinu šeit dzīvot un veidot mākslu. Te es veidoju gan savu mākslu, skulptūras, objektus, instalācijas, bet man sāka arī braukt mākslinieki no pasaules. Vispirms ļoti daudz brauca jaunie mākslinieki no Amerikas, un mēs lējām čuguna skulptūras pa vasarām. Tad, kad radās izdevība un tika atjaunota muižas dzīvojamā ēka, tad arī uzsākām starptautiskās mākslinieku rezidences darbu," stāsta Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja izveidotājs.
Viņš atzīmē: "Tā mana koncepcija jau pašā sākumā bija – dabas ainavas, kultūrvēsturiskā mantojuma un mākslas integrācija vienotā vidē. Un mana vēlēšanās bija, lai šeit ierodas dažādi mākslinieki no dažādām pasaules valstīm un veido dažādu mākslu."
Saulgriežu laika noskaņu uz mākslinieku rezidenci Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja rezidencē atbraukuši tvert divi fotogrāfi – Tamāra Voninski no Austrālijas un Kails Adlers no Amerikas Savienotajām Valstīm.
"Kad es pirmoreiz izlasīju par mākslinieku rezidenci Pedvālē, biju sajūsmā, jo tā ir perfekta vieta, kur radīt vasarā. Manas mājas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, esmu fotogrāfs, strādāju ļoti atšķirīgos žanros – no klusās dabas, dokumentālām fotogrāfijām, portretiem līdz ielu fotogrāfijām, ainavām un pasākumiem. To visu apvieno kaislība iemūžināt visu, kas ir patiess, īsts un autentisks. Man patīk fotogrāfijās stāstīt par kultūru noteiktā laikā un vietā," stāsta Kails Adlers.
Viņa tēma šoreiz ir saulgrieži: "Tā ir unikāla tradīcija brīnišķīgā valstī un citās Baltijas kaimiņvalstīs. Šeit tas ir svarīgākais laiks gadā. Te ir atdzimšana, auglība, jauns sākums, bet arī zemes mīlestība, ģimene un simtiem gadus vecas tradīcijas."
Fotogrāfe Tamāra Voninski arī pievērsusies gada īsākajai naktij: "Es ierados Latvijā ar īpašu vēlmi fotografēt saulgriežu laiku un īpašo garīgo un maģisko atmosfēru visapkārt vasaras vidū, tvert īpašās izjūtas, ko līdz šim neesmu pieredzējusi. Es fotografēju saulgriežus ar digitālo kameru, tad transformēju tās savā telefonā un pēc tam printēju kā polaroīda bildes, kā jūs, piemēram, redzat tur pie sienas. Tad es pārdalu fotogrāfijas, iemērcot tās ūdenī un vienu daļu uzlīmēju uz akvareļpapīra. To sauc par polaroīda emulsijas pārnesi."
Fotogrāfe skatītājiem demonstrē procesu un atzīst, ka tas ir ļoti mainīgs, lēns un līdzīgs eksperimentam, kad nevar paredzēt galarezultātu, bet kas kopumā sagādā daudz prieka: "Kopumā tas veido īpašas atmiņas un rada nostalģiju. Es iedomājos, kā mani tuvinieki, vecvecāki, kuri nāk no Ukrainas, piedalījās līdzīgos rituālos."
"Es, protams, nevaru aizbraukt un fotografēt Ukrainā, bet šī rezidences iespēja man nozīmē ļoti daudz. Ierasties citā pasaules daļā un izbaudīt to, ko iepriekš nebiju piedzīvojusi, jauna pieeja fotografēšanai un attēlu apstrādei. Tas viss ir eksperiments," saka fotogrāfe.
Mākslinieku rezidences noslēgumā paveikto iespējams aplūkot ikvienam interesentam, šoreiz speciāli atbraukuši Talsu fotokluba dalībnieki.
Talsu fotokluba vadītājs Uldis Balga vērtē: "Tās ir visas tādas diezgan zināmas tehniskas lietas, bet viņas ir redzētas internetā. Šeit redz, ka cilvēks ir mēnesi strādājis un kādus rezultātus var sasniegt. Tā ka tas ir interesanti un rosinoši."
Jau nākamnedēļ Pedvāles muižā, kur cauri gadiem kopš 13. gadsimta saimniekojuši 37 īpašnieki, ieradīsies jau nākamie rezidences mākslinieki, lai iedvesmotos, pētītu un radītu unikālus mākslas darbus.
