Skaistie angļu dekolētā fajansa trauki – šķīvji, krūzes, vāzes, tējas un pusdienu servīzes – līdz pat 20. augustam apskatāmi mākslas muzeja "Rīgas birža" lielajā zālē, izstādē ar nosaukumu "Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās, 18.–21.gadsimts".
Trauki eksponēti gan stiklotos skapjos un vitrīnās, gan izvietoti uz galdiem, tā demonstrējot smalku galda servējumu.
Trauki izgatavoti no fajansa, to noformējumā izmantota dekolēšanas tehnika. Tie dekorēti ar gravīras vai citā grafikas tehnikā pavairotiem un mehāniski uz trauku virsmām pārnestiem attēliem. Šī 18. gadsimta nogalē Anglijā iecienītā keramikas rotāšanas tehnoloģija ļāva radīt greznus un vizuāli efektīgus traukus ātrāk un lētāk nekā iepriekš.
Atklājot zilo toņu daudzveidību un ar apdedzināšanu saistītu krāsu izvēli, ar ekspozīciju iepazīstināja Ina Līne: "Jūs redzat, ka zils un zils, un zils ir dažādas krāsas. Te tās visas var arī redzēt. Protams, ka tas ir atkarīgs no krāsas ķīmiskā sastāva, no apdedzināšanas temperatūras, no metodes, kas tiek pielietota, bet galu galā nav tā, ka tās visas ir pilnīgi vienādas. Protams, lai arī tas zilais ir vispopulārākais, vajadzētu taču vēl kaut ko. Tad ir ārkārtīgi daudz dažādu eksperimentu, kuru rezultātā nonāk pie iespējas traukus iegūt ne tikai zilus, bet arī dažādās koloristiskās variācijās."
Līdz ar to angļu dekolētā fajansa trauki sastopami arī ar zaļiem, dzelteniem, sarkaniem, violetiem, melniem, brūniem un pelēkiem toņiem.
"Kāpēc tas tā ir? Varētu tak lietot vienalga kādu krāsu, vai ne? Nu kāda starpība? Nē, tas ir saistīts ar temperatūru, jo ne visi pigmenti iztur apdedzināšanas temperatūru, kas fajansam ir vajadzīga ļoti augsta. Tas nav tik vienkārši, tāpēc šie trauki nav visās iespējamajās krāsās," skaidroja Ina Līne.
Pietiekami izturīgus pigmentus, kas būtu piemēroti augstajām temperatūrām, ķīmiskā rūpniecība atrada 19. gadsimta vidū, sākot no 30.–40. gadiem, un tad uz traukiem tika iegūtas arī citas krāsu variācijas.
Krāšņās izstādes aizsākums meklējams 2021. gadā Cēsu muzejā, bet pēc tam transformētā veidā ekspozīcija pārvietota uz Durbes pili Tukumā. Nu angļu dekolētais fajanss skatāms Rīgā, un, kā norādīja Bruģis, "Rīgas biržā" izstāde ir apjomā ievērojami lielāka.
"Arī Cēsīs mēs jau principā varējām sarīkot izstādi no pāris privātām kolekcijām, mums eksponātu it kā pietika, bet mēs esam tādi muļķi, ka paši sev izdomājam problēmas un darbus... Mums ļoti gribējās kaut kā modināt muzejus no snaudas, un Cēsu muzeja krājuma glabātāja Dace Tabūne izsūtīja uzaicinājumu atsaukties, vai šādi priekšmeti ir muzejos, – manuprāt, uz 150 muzejiem Latvijā," stāstīja Bruģis.
Aicinājumam atsaucās daudzi. Izstādes veidotāji apbraukuši vai visu Latviju, bijuši Alūksnē, Liepājā, Smiltenē un daudz kur citur.
"Mēs ar milzīgu sajūsmu atrodam tur kaut vienu priekšmetu, un tad mēs uzrunājam muzeja cilvēkus, un viņi parasti jau ir atsaucīgi. Tas viens priekšmetiņš.. kā saka, viņam varbūt tāda milzu pienesuma nav tai izstādei, bet ir svarīgi, ka tas muzejs ir pārstāvēts, ka konkrētais muzejs tagad varbūt saprot mazliet dziļāk, kas ir tas, ko viņi glabā," pauda Bruģis.
Līdz ar to jaunākās, Rīgā apskatāmās ekspozīcijas pamatā ir Daiņa Bruģa un Agritas Tipānes privātkolekcijas, ko papildina jau vairāki simti priekšmetu no 22 Latvijas muzejiem un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
