Mantojot vecu dārzu Ventmalā, dzīve iegūst citas prioritātes, saka gleznotāja, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Kristīne Abika. Dzīves līkloči viņu pirms astoņiem gadiem atveduši uz Kuldīgu, kur tagad dzīvo vecpilsētas namiņā pie pašas Ventas. No romantiska balkoniņa viņa var vērot upes tecējumu. Kādu dienu sācies arī stāsts par dārzu, kur tagad aug ķiploki, tomāti, zemenes un citi labumi, skaistumam zied puķes.
"Pirms trim gadiem oktobrī es ar savu kaimiņieni mantojām šo veco dārzu. Sadalījām līdzīgi – desmit soļi vienai, desmit soļi otrai. Krista vairāk vēlējās pusi tuvāk tiltam, bet es gribēju vietu, kur ir mazs namiņš, kas tagad ieaudzis zeltslotiņās, tāda maza - liliputiem, bērniem. Man meita tad bija nedaudz mazāka. Iedzinām stabiņu pa vidu un tā mēs sākām," stāsta Abika.
"Man visvairāk sajūsmina, ka otrpus Ventai, kur ir jaunais tornis, vakaros un vēlās naktīs var redzēt zibspuldzes uzliesmojumus. Es nebeidzu brīnīties par ļaužiem, ko tieši viņi vēlas tumsā nofotografēt – Kuldīgu zibspuldzes gaismā. Maz ticams, ka tas ir iespējams. Katru vakaru ir pa zibspuldzei, bet mans mīļākais mēnesis dārzā ir aprīlis, ne tikai tāpēc, ka ir pavasaris un ir sējas sezona, bet ir vimbu sezona, jo tad var dārzs pagaidīt – notiek interesantākas lietas kā Fellīni filmās."
Reiz mākslinieces rokās nonākusi čehu rakstnieka Karela Čapeka grāmata "Dārzkopja gads", kurš brīnišķīgi aprakstījis mūs visus – dārza atkarīgos, saka autore.
Viņas izstāde ir interpretācija Dārza kultam. Dārza darbi veicinājusi arī pastiprinātu interesei par dažādu substrātu veidiem, par to, kas augiem un dārzam nepieciešams.
Tā veidoti arī darbi, kas stāsta par dārzkopim būtiskām lietām – piemēram, stādīt zirņus simtajā dienā.
"Man vienmēr bijusi ļoti svarīga faktūra, gan veidojot kostīmus izrādēm, gan strādājot kino, gan gleznojot. Man ir bijuši arī iepriekš daži darbi, kur es esmu eksperimentējusi ar kūdru kā papildus materiālu darbam. Es sapratu, ka gribu veidot tādu kā kūdras mātes plati, man ir viena dārza shēma. Ar melnzemi grūtāk strādāt, ar kūdru vieglāk. Kūdru es cepeškrāsnī kaltēju, pievienoju melno pigmentu, lai tonis ir dziļāks un tad lieku uz virsmu. Man gribējās izveidot darbu kā samtu, lai zirnīši ir kā kaķu fosforizējošās acis," klāsta māksliniece.
Viens darbs veltīts salnai, dārznieka biedam. "Ar ko man saistās salnas, man pagājušā gada jūnijā bija mēnesi filmēšana, es biju prom. Mana kaimiņiene Krista katru vakaru sedza savu un maza dārza pusi ar rozā palagiem. Sūtīja man tādas mijkrēšļa bildes, kas bija fantastiskas."
Lai nodrošinātu augiem visu nepieciešamo, būtiski ir seši mēslojuma elementi, septītais būtiskais elements ir pats dārznieks, uzsver māksliniece, tāpēc arī tapis darbs, kas veltīts minerālmēslu tabulai.
"Ar sešām būtiskākajām minerālvielām. Tas ir būtisks elements, kas jāiekļauj gleznu galerijā," saka māksliniece.
Abikas darbi, izstāde "Dārzkopja gads" līdz 4. augustam būs skatāma Kuldīgas Mākslas galerijā, bet 13. jūlijā Ķimales muižā māksliniece atklās izstādi "Meteorīti Ķimalē", kur būs skatāmas gan gleznas, gan objekti. Darbi būs veidoti no veca metāla.
