Akvareļu darbi ar bezpajumtniekiem, mumificēti kaķi, uzraksti no vistu kauliem, neona izkārtnes, septiņi apokalipses priekštvēstneši jeb nelielas mītisku tēlu figūras un arī tekstils. Ar šādiem simboliem "Maxim Boxer" galerijā Rīgā atklāta mākslinieka Kristiana Brektes personālizstāde "Bada spēles", kurā drosmīgie ir aicināti aci pret aci sastapties ar personīgo un kolektīvo sabiedrības ēnu.
Kā stāsta izstādes kuratore Ieva Stalšene, ja skatās uz Kristiana radošo praksi gadu garumā, viņš vienmēr ir risinājis tēmas, kas sabiedrību mulsina, ir emocionālas un smagas un par ko nav vēlmes domāt vai runāt.
"Tās ēnas projekcija ir ļoti interesanta, jo pats Kristians nonāk tādā pozīcijā, kur uz viņu ēna tiek projicēta. Ļoti daudz mēs redzam kaut kādos komentāros, kur mēs runājam par kādiem Kristiana projektiem, – cilvēks, iespējams, pat neizlasa, neiedziļinās, viņam daudz neinteresē, viņam ir kaut kāds priekšstats, kas novelk vienādības zīmi starp – Kristians Brektei un kaut kāda birka –, kas viņam tiek piekarināta, un skaidrs, ka ir ļoti grūti noturēt to, ka tu kā mākslinieks nesāc nodarboties ar pašcenzūru. Tu gribi rosināt sabiedrību, lai tā paskatās uz tām tēmām," teic kuratore.
Mākslinieks izstādē izceļ ēnu, piešķirot tai arī savu devu ironijas, asprātības un daudznozīmības.
Ikdienas simboli apvienoti ar dzīves tumšajiem aspektiem. Akvareļu darbos parādās spilgti Rīgas ielu tēli – zudušās dvēseles jeb cilvēki, kurus bieži ignorējam, apokaliptiskas figūras, kas liek domāt par nākotni, un kaķu mūmijas, kas rāda, cik grūti ir izdzīvot dažādu jomu pārstāvjiem. Tas viss liek iepazīt sabiedrību, domājot par to – kas mēs esam?
Izstādes kuratore skaidro, ka, ignorējot ēnu, mēs paliekam nepilnīgi, un tādas kļūst arī mūsu attiecības un dzīve. Lai tiktu galā gan ar savu, gan kolektīvo ēnu, cilvēkiem tā ir jāpieņem, jo ēna nav tumsa un tajā ir daudz potenciāla.
"Ēna veidojas tajā brīdī, kad pastāv kaut kāda, piemēram, mūsu platuma grādiem atbilstošā morāle. Mēs nevaram pateikt, ka fundamentāli tieši šī morāle, kuru pārstāvam mēs, Latvijā, ir pareiza, tāpēc ka tā atšķiras no jebkuras citas valsts, un visi noteikti domā, ka nu viņiem ir tā pareizā. Jebkas, ko cilvēks piedzīvo, kas iet pretrunā ar šo kolektīvo morāli, tas viss tiek apspiests, un tas nenozīmē, ka tas pazūd, tas viss tiek vienkārši nogrūsts ēnā. Skaidrs, ka, ja tā ēna būtu tik viegli panesama, tad, visdrīzākais, tā nebūtu apspiesta, jo apspiež tieši tāpēc, ka ir bail tikt nepieņemtam," stāsta Ieva Stalšene.
Bada spēles
Iespējams, daļai cilvēku, izdzirdot izstādes nosaukumu "Bada spēles", rodas asociācijas ar rakstnieces Sūzenas Kolinsas tāda paša nosaukuma romānu sēriju. Kā stāsta Kristians Brekte, izstādē ir vērojamas atsauces uz šo darbu, jo, gluži kā grāmatās, arī dzīvē ir sabiedrības daļa, ar kuru ir viegli manipulēt. Taču kopumā izstāde gan nav jāuztver kontekstā ar grāmatām.
"2014. gadā sāku bildēt bezpajumtniekus, un es viņus nesaucu par "bomžiem" vai kaut kā vēl rupjāk, es vienmēr saku: "O, rekur bada spēles." Man liekas, ka tur tu uzreiz saproti, par ko ir raidījums – visprimitīvāk var redzēt, kā cilvēki cenšas izdzīvot. Konteksts ar kaķiem ir, ka ir grūti izdzīvot tiesnešiem, skolotājiem, māksliniekiem, mūziķiem – tātad daudzām kultūras jomām, kuras jau ir "bada spēlēs", tikai tie latvieši nav tie, kuri ies ārā uz ielas un kliegs vai protestēs. Kaķu kontekstā – tieši kaķi ir tie, kuri, kad jūtas slikti vai iet uz miršanu, viņi atrod šaurāko vietiņu, un, ja tā temperatūra nav mainīga gadu garumā, viņi dabiski munificējas," skaidro mākslinieks.
Izstāde jau ir paspējusi nonākt sabiedrības uzmanības lokā, kur daļa cilvēku ir par to paudusi sašutumu un gan māksliniekam, gan darbiem veltīti asi vārdi, pārmetumi un aizvainojumi.
Tiesa, izstādes kuratore atzīst, ka tas lieliski apliecina un pat pastiprina izstādes vēstījumu: "Tas jau arī ir tas, par ko ir izstāde, ka mēs neredzam sevī to problemātiku, mēs to visu laiku projicējam uz ārpasauli un, nedod Dievs, ka manī ir kaut kāda problēma. Nē, visa ļaunuma sakne un grēkāzis ir nabaga mākslinieks Kristians Brekte.
Tas jau ir tas komiskais, ka mēs arī, domājot par šo konceptu, izvēlējāmies šo "ēnu" un sākām par to runāt, jo tas bija skaidrs, ka šie komentāri būs."
Līdzīgi izsakās arī Kristians Brekte, retoriski vaicājot – kā gan cilvēks spēj ko kritiski novērtēt, pirms ir to redzējis pats savām acīm un iedziļinājies konkrēto lietu vēstījumā: "Es ļoti veselīgi uztveru strukturētu vai pamatotu kritiku, bet tos [komentārus] es neuztveru, jo es saprotu, ka mūsdienās ir ļoti vāji cilvēki, kuri jebkuru, pat saturīgu kritiku, uztver kā apvainojumu sev. Tad nu, lūk, šeit arī tāda sabiedrība ir, kurai, pat nezinot, par ko ir tēma, jau ir viedoklis."
Izstādi ir iespējams aplūkot līdz novembra vidum, kur ar laiku "Bada spēlēs" pievienosies jauni dalībnieki jeb jauni izstādei veltīti mākslinieka darbi. Tāpat Kristians Brekte un Ieva Stalšene norāda, ka noteiktās dienās apmeklētājiem būs iespēja satikt un par darbiem un kolektīvo "ēnu" parunāt ar pašu mākslinieku un kuratori.
