Izstāde būs aplūkojama no 2024. gada 8. novembra līdz 7. decembrim.
"Plūstošajās smiltīs" satiekas igauņu mākslinieki Ingmārs Jerve (Ingmar Järve), Marianna Metsisa (Mariann Metsis), Kati Sāritsu (Kati Saarits) un Andžela Māsalu (Angela Maasalu). Katrs savā atšķirīgajā veidā šie mākslinieki izmanto vēsturiskus naratīvus, personīgos zaudējumus un sadzīves rituālus, ļaujot uznirt un saplūst dažādiem fragmentētiem atmiņas elementiem.
Kā norādīts izstādes aprakstā, Ingmāra Jerves darbi rodas dialogā starp padomju monumentālās mākslas mantojumu un ielu mākslai raksturīgo radikālismu. Viņa veidotie objekti un sienu gleznojumi rekonstruē pagātnes piemiņu, taču netiecas to saglabāt – mākslinieka mērķis ir rosināt kritiskas pārdomas par to, kā mūsdienu sabiedrība sadarbojas ar publisko telpu, kā arī par varas struktūrām un vērtībām, kuras iemieso vēsturiskas ēkas.
Gleznotāja Marianna Metsisa savukārt iedziļinās mijiedarbībā starp personīgo zaudējumu, eksistenciālām sērām un atsvešinātas pilsētas dezorientējošo ietekmi. Viņas izplūdušie, izkliedētie tēli rada īslaicīguma sajūtu, pazaudēšanos pārspīlētajā un vienlaicīgu ilgošanos pēc pazīstamā. Metsisa glezno ne tikai konkrētas figūras, bet arī vardarbības un absences rēgus, kas turpinās aiz tām.
Bet Kati Sāritsa tēlniecības darbi ir iedvesmoti no dzīvesstila žurnāliem, kuros ir iekļautas DIY (do it yourself – dari pats) rokasgrāmatas. Sāritsu koncentrējas uz vienkāršiem, taču simboliski piesātinātiem atmiņu nesējiem - galda piederumiem un audumiem – sadzīves priekšmetiem ar vēsturisku smagumu un ikdienas rituālu nozīmi. Šos darbus var uzskatīt par noturības un radošuma simboliem, saskaroties ar materiālu trūkumu un pievēršot uzmanību tam, kā sadzīviski akti var kļūt gan par pakļaušanās, gan klusas sacelšanās telpu.
Andželas Māsalu gleznas ir kā klusi fragmenti laicīgās pasaules kontekstā. Viņas radītās figūras, bieži vien miglainas un spektrālas, šķietami eksistē vidē, kur savstarpēji saplūst bērnības stāsti, folklora un dziļa personīgā pieredze. Viņas darbi nav saistīti ar jebkāda veida skaidrību vai atcerēšanos, bet gan ar to, kā mēs atceramies, kā lietas aizslīd un tad negaidīti atgriežas, vienmēr mainoties un vienmēr paliekot nesasniedzamas.
Liliana Hioba ir neatkarīgā kuratore un galeriste. Līdz 2023. gadam strādājusi par vadītāju galerijā "Temnikova & Kasela", Tallinā. Liliana ir arī neatkarīgās izstāžu telpas "Hoib galerijas" dibinātāja (galerija atrodas Lilianas mājas pagrabā). Kopā ar Sīmu Preimani viņa vada radio raidījumu "Vitamin K", kas veltīts laikmetīgajai mākslai radio "IDA". Hioba ir vieslektore Igaunijas Mākslas akadēmijā, kur ieguvusi arī maģistra grādu kuratora studijās.
Izstādi atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Republikas Vēstniecība Rīgā.
