Muzeja izveide sākās ar pašvaldības ambīcijām veidot Panevēžu kā plaukstošu Baltijas reģiona mākslas centru. Šajā apkaimē dzimis viens no pazīstamākajiem lietuviešu māksliniekiem Stasis Eidrigevičs, un arī viņš vēlējies savu mantojumu iemūžināt dzimtajā pusē.
"Muzeja ceļš sākās 2015. gadā ar pirmo telefona zvanu Stasim," stāsta "Stasys Museum" direktore Vaida Andrijauskaite. "Lielākā zvaigzne ir Stasis Eidrigevičs. Viņa kolekcija, kuru viņš ziedoja muzejam, bet patiesībā visai Lietuvai, tie ir vairāk nekā tūkstotis ļoti dažādu mākslas darbu, tā ir muzeja sirds un kodols."
Pats Stasis Eidrigevičs komentē: "Projekts, manuprāt, ir īstenots labi. Es gan biju domājis, ka ēka atgādinās pasaku, būs kāda fantastiska forma. Realitātē ir kaste. Tagad mums jāskatās, kā šī ēka strādās kā mākslas telpa."
Eidrigevičs dzīvo Polijā un strādā dažādās tehnikās un dažādos žanros. Līdz novembrim muzejā redzama mākslinieka darbu retrospektīva no 1973. gada, apskatot viņa zīmējumus, grafikas, grāmatu mākslu, gleznas, fotogrāfijas un citus darbus. Latvijā esam redzējuši viņa fotogrāfijas Ārzemju mākslas muzejā (tagad – "Rīga Birža") un zīmējumus Rotko centrā Daugavpilī. Atklāšanas vakarā viņš par audeklu izvēlējās jaunā muzeja fasādi.
"Jebkura reize, kad pieskaraties papīram vai sienai, ir pirmā un pēdējā. Ja esi īsts meistars, līnija strādā tavā labā. Tev tikai jāpieņem ļoti precīzs lēmums, zinot, ko vēlies pateikt, un tad līnija tev kalpo," uzsver mākslinieks.
Muzeja atklāšanas vakarā Panevēžā ciemojas arī Latvijas muzeju pārstāvji, atzīstot – mums ir par ko apskaust lietuviešus, jo mūsu laikmetīgās mākslas muzeja projekts virzās uz priekšu neticami lēni.
"Vēlot lielus panākumus, es drusku skumstu par to, ka Latvijā mēs nevaram saņemties uz šādiem soļiem," atzīst Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. "Šī vieta ir brīnišķīgs piemērs, kā sadarbojoties – es gribētu teikt, gudri sadarbojoties – pašvaldībai, valstij un izmantojot Eiropas fondu sniegtās iespējas, [tapis muzejs]."
"Mums vairāk vajag koncentrēties uz to, ka mākslas process var radīt šos jaunos vārdus," atzīmē mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule. "Un varbūt patiešām, ja mums būs šāds muzejs, mums būs nākamais Rotko, nākamais Pollaks un kaut vai Leonardo da Vinči."
Tapšanas procesā "Stasys Museum" komanda sadarbojās ar Rotko muzeju Daugavpilī un pētīja kolēģu pieredzi.
"Turpmāk mēs izveidosim tādu foršu tiltu, ka Rotko muzejs un "Stasys" muzejs savā starpā strādās tā, ka, braucot pie viena, brauks pie otra un otrādi, tādā veidā šis reģions tūristiem būs arvien interesantāks," atklāj Rotko muzeja vadītājs Māris Čačka.
Muzeja komanda ir cilvēki no visas Lietuvas, dažus šis projekts atveda atpakaļ uz dzimto Panevēžu. 2027. gadā Lietuvai būs iespēja izvēlēties Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2034. gadam. Iespējams, šo godu uzticēs Panevēžai, par kuras simbolu būs kļuvis jaunais muzejs.
