Viļakas ezera krastā noslēdzas starptautiskais plenērs "Valdis Bušs - 2024". Vēsma Ušpele no Rēzeknes novada ir viena no sešiem gleznotājiem, kas šogad piedalījās plenērā, un savās gleznās, tāpat kā vairāki citi viņas līdzgaitnieki, Vēsma iemūžinājusi Viļakas ezeru. Viņa atzīmē:
"Es ceru, ka vietējie novērtē, cik skaistā vietā viņi dzīvo."
Šis ir jau astotais starptautiskais plenērs, ko par godu gleznotājam Valdim Bušam organizē Balvu novada pašvaldība sadarbībā ar Marka Rotko muzeju un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Līdzīgi kā citus gadus dalībnieku ģeogrāfija ir plaša – Rumānija, Amerikas Savienotās Valstis, Lietuva, Ukraina un Latvija.
Visi seši plenēra dalībnieki ir profesionāli gleznotāji, kurus konkursā no aptuveni 50 pieteikumiem izvēlējās žūrija. Arī pārstāvētie gleznošanas stili ir dažādi. Džoja Kloumena no ASV savās gleznās senas fotogrāfijas apvieno ar šajās dienās redzēto dabā. Viņa stāsta: "Šeit ir uzgleznota veca fotogrāfija no Viļakas muzeja ar skolas bērniem aplī, un tā ir apvienota ar apkārtnes mežu un zaķi, kas izleca mums priekšā, kad pirms dažām dienām devāmies pārgājienā. Pa virsu esmu uzklājusi trafaretu, lai rodas sajūta, it kā tu lūkotos caur vecmāmiņas tapetēm."
Plenēristi apmetušies Viļakas vidusskolā. Plašās skolas 3. stāva gaitenī savu gleznošanas darbnīcu šajās dienās iekārtojis lietuviešu gleznotājs Alvids Stausks. Lai gan pa logiem viņam paveras plašs skats uz Viļakas ezeru, viņš izvēlējās lielāko daļu plenēra pavadīt nevis skolas ēkā, bet Viļakas ielās, kur reālisma stilā ar eļļas krāsām uzgleznojis gan Viļakas dievnamus, gan kādreizējās Marienhauzenas muižas apbūvi. Gleznojot pilsētvidē, viņš bieži saticis arī viļakiešus: "Ļoti labi, ka pienāk vietējie cilvēki, īpaši bērni. Parādu, pastāstu, viņi uzdod jautājumus. Man ir interesanti."
Mākslinieki Viļakā ir pirmo reizi. Visi atzīst – Viļaka un Latvija kopumā ir gleznaina un iedvesmojoša vieta.
Anna Silabrama no Rīgas stāsta: "Man ir tuva abstrakcija, bet esmu iespaidojusies no Viļakas ainavām, īpaši no ezera. Es pat speciāli vienu rītu piecēlos 4.30, lai aizietu pie ezera un vērotu, kā lec saule."
"Man ir ļoti daudz iespaidu. Pat aizbraucot mājās, es vēl turpināšu gleznot šeit redzēto," teic rumānis Mugurs Popa.
Plenērs nosaukts par godu gleznotājam Valdim Bušam, jo Viļaka ir viņa bērnības zeme. Otrā pasaules kara laikā Bušs dienējis gan leģionā, gan Sarkanajā armijā, vēlāk devies līdzi represētajai līgavai Annai uz Sibīriju. Pēc atgriešanās 1955. gadā ģimene apmetās Jūrmalā, taču, kā stāsta plenēra organizatore, Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja Vineta Zeltkalne, saiknes ar dzimto Viļaku gleznotājs nesarāva: "Valdim Bušam bija laba sadarbība ar dzimto pusi. Viņš arī savas dzīves laikā veda uz šejieni izstādes un ir arī uzdāvinājis daudz gleznu Viļakas skolai."
Šis plenēra gads ir īpašs, jo aizvadīts Valda Buša simtgades zīmē. Izstāde ar plenērā radītajiem darbiem tiks atklāta 31. jūlijā pulksten 15.00 Viļakas muzejā. Tad plānots apbalvot arī Balvu novada vizuālās mākslas konkursa skolēniem laureātus. Savukārt izstādē redzamie plenēra darbi paliks Viļakas muzeja krājumā un kopā ar iepriekšējo plenēru gleznām gaidīs iespēju atrādīties plašākai publikai pastāvīgā ekspozīcijā Valda Buša piemiņas mājā. Šāda mākslas centra vai ekspozīcijas izveide jau vairākus gadus ir pašvaldības un rīkotāju mērķis, kam pagaidām gan pietrūkst finansējuma.
