Laikmetīgā māksla ne visiem ir uzreiz un skaidri uztverama, taču palīdzēt var mākslas mediatori – cilvēki, kurus var sastapt izstādēs, uzdot sev interesējošus jautājumus un dziļāk saprast, ko mākslinieks vēlējies sabiedrībai paust. LLMC mediatori sastopami jau vairākus gadus.
LLMC izglītības projektu koordinatore Māra Žeikare paskaidroja: “Svarīgākais ir, ka tu atnāc uz laikmetīgās mākslas izstādi un ka tu esi ieguvējs, nevis – tu atnāc un saproti, ka tu te neko nesaproti, ka viss šķiet tik sarežģīts un ko gan tas mākslinieks ir domājis… Jo tās ne vienmēr ir gleznas, laikmetīgās mākslas izteiksmes veidi ir tik daudzveidīgi un dažādi. Mēs nolēmām, ka mākslas mediatori, kas ir patiesībā jau ierasta prakse ļoti daudzos Eiropas muzejos, ka arī mēs vēlamies apmācīt šos cilvēkus, un viņi jau ir tāda neliela mūsu komūna un, kad apmeklētāji nāk uz mūsu izstādēm, jau zina, ka viņus var atrast; un ir tādi, kas jau pie kases jautā, kur ir mākslas mediators, mēs vēlamies šo sarunu.”
Ar mērķi izglītot desmit jaunus mākslas mediatorus LLMC un fonds atvērtai sabiedrībai “DOTS” kopā ar partneriem no Somijas, Zviedrijas un Igaunijas piedalās starptautiskā projektā “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija kā saruna”.
“Šī projekta pamatideja bija uzaicināt kādu mākslinieku no Latvijas, kurš strādātu ar kādu tēmu, kas ir sociāli nozīmīga. Mēs ļāvām māksliniekiem pašiem atvērtā uzsaukumā izvēlēties tēmu un mērķa grupu, par kuras problemātiku viņš vēlas runāt, un atvērtā konkursā izvēlējāmies mākslinieci Annu Priedolu, kuras priekšlikums bija pievērst uzmanību Latvijas senioru dzīvei un īpaši tiem senioriem, kuri cieš no demences,” pavēstīja Māra Žeikare.
Jauno mediju māksliniecei Annai Priedolai šī tēma ir tuva personiski – ar demenci mūžībā devies viņas vectēvs. Māksliniece skaidroja: “Citu fizisku kaišu viņam būtībā praktiski nebija, bet organisms saira no zālēm, kas ir jālieto, slimojot ar demenci un cīnoties ar tās sekām. Kad demence bija pašā sākuma stadijā, šī saskarsme ar cilvēku ar mazliet citādāku pasaules uztveri bija ļoti interesanta, atklāja arī ļoti daudz jaunu perspektīvu, kā paskatīties uz ikdienu, uz mūsu skrienošo līdzcilvēku ikdienas domām, darbībām un viedokļiem no pavisam citāda skatu punkta.”
Mediatoru izglītības programmā dalībnieki kopā ar mākslinieci strādās pie darba “Piena dienasgrāmatas”, mākslinieciskā veidā fiksējot ikdienas izmaiņas pārtikas produktos un salīdzinot to ar procesu, kā mainās cilvēka ķermenis un prāts, attīstoties demencei. Darba pirmajā daļā demences slimnieku dienasgrāmatas pavadīs piena fermentācijas audiovizuāli ieraksti, savukārt otrā daļa, kā norādīja māksliniece, būs tā, kurā tieši tiks iesaistīti mediatori. “Tās būs arī datu vizualizācijas pārtikā, pārtikas produktos, ko mēs arī, cerams, veidosim kopā ar mediatoriem. Izstrādāsim datu receptes, lai skaidrotu dažādus procesus par šo saslimstību, kas ir pietiekami izplatīta, bet par ko mēs ikdienā nemaz tik daudz nerunājam,” norādīja Anna Priedola.
Projekta koordinatore īpaši aicināja pieteikties cilvēkus, kuriem ir personīga pieredze ģimenē vai tuvinieku lokā. Interesenti iniciatīvai var pieteikties līdz 17. februārim LLMC mājaslapā.
