Lai radītu čuguna skulptūras, mākslinieki visu nedēļu strādājuši pie savām iecerēm. Modeļi gatavoti no koka, tekstila, putuplasta, ģipša, arī vaska, tad tradicionāli ievietoti smilšu formās. Taču šoreiz formu veidošanai tiek izmantots arī līdz šim nebijis formēšanas materiāls - īpaši smalka keramikas masa. Lai gan tā ir dārga un atvesta no Amerikas, tomēr ar šādu metodi iegūstams precīzs atlējums.
Tēlnieks Kārlis Alainis stāsta, ka modelis ir izgatavots no vaska. „Tas tiek apaudzēts ar keramikas kārtiņu. Latvijas lats atspiests ar ārkārtīgi lielu precizitāti. Mūsu mērķis dabūt šo atlējumu,” saka tēlnieks.
Pirmoreiz čuguna mākslas simpozijā Aizputē piedalās mākslinieks no Nigērijas – tēlnieks Okeis Ikenegbu. Viņu šeit pārsteidz ne tikai aukstā vasara, bet arī garās dienas, kas ļauj ilgāk strādāt pie iecerētā darba.
„Mans darbs veltīts mieram. Pārāk daudz ir terorisma, katru dienu bezjēdzīgi mirst tūkstošiem cilvēku. Riņķi simbolizē piecus kontinentus, bet auklas tiem apkārt terorisma draudus. Savukārt kauls simbolizē nāvi un blakus izdedzinātie caurumi - tās ir sekas,” stāsta viesis no Nigērijas.
Savukārt sešas čuguna pēdas būšot īstais simbols lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša piemiņai, atzīst tēlniece Remigija Vaitkule. Šis gads Lietuvā norit zem Donelaiša zīmes.
„Mans darbs veltīts izcilajam Lietuvas dzejniekam Donelaitim. Viņa dzeja bija atklāta un smaga kā čuguns, rakstīta heksametrā - sešu pēdu ritmā,” saka Remigija Vaitkule.
Sestdien vakarā Tebras upes ielokā ikvienam būs iespēja vērot, kā tiks atlietas čuguna skulptūras, ko veidojuši desmit mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Nigērijas, ASV un Anglijas. Darbu vidū būs arī Mārtiņam Freimanim veltītā piemiņas plāksne.
