Pilnā sastāvā viņi ir četri – draugi un dzejnieki, kurus zem kopīgas cepures gandrīz 20 gadus apvieno nosaukums “Orbīta”. Šoreiz dzejnieki katrs atsevišķi un visi kopā mēģinājuši rast atbildi un paironizēt par bieži dzirdētu un kaitinošu jautājumu “No kā rodas dzeja?”.
Un rezultāts – multimediāla izstāde ar tādu pašu nosaukumu no 16.maija vakara meklējams peldošās galerijas “Noass” pagrabstāvā.
“Kā uzrakstīt vēl vienu dziesmu par mīlestību, tā aptuveni ir arī atbildēt uz jautājumu, uz kuru neviens negrib atbildēt un uzreiz saviebjas, kad dzird tādu jautājumu,” saka dzejnieku, mākslinieku grupas “Orbīta” dalībnieks Artūrs Punte.
“Mana atbilde bija – tas dzejas gars, tas, pēc kā mēs atpazīstam un varam atšķirt dzejas tekstu no prozas, ir tā iekšējā pulsācija. Tas ir melodiskais, skaniskais dzejas saturs. Par to arī ir šis darbs. Es un metālmākslinieks Jēkabs Voļatovskis uztaisījām objektu, kas ļauj atdalīt vārdu nozīmi no lasījuma pulsācijas,” stāsta Punte.
Starptelpā starp Norvēģijas ainavām un Latvijas mazdārziņiem grupas “Orbīta” dalībnieks dzejnieks Vladimirs Svetlovs apspēlē variantu, ka dzeja rodas no ejas.
“Izstādes varonis izvēlas kā ceļojuma vietu, skatās katalogu un mēģina saprast, kur virzīties tālāk. Un šeit mēs redzam izeju, pa kuri viņš grib izkāpt un saprast, vai ceļš ir un kur tu tiksi,” stāsta Svetlovs.
Ceļš uz citu telpu skatītāju aizved pie iespējas iejusties dzejnieka lomā, kurš sēž pie loga un vēro pasauli.
“Tā ir tāda poētiska dzejas mašīna, kas savā veidā atbild uz to pašu jautājumu, un atbilde varētu būt no loga vai no tā skata, kas mums paveras no loga,” saka “Orbīta” dalībnieks Sergejs Timofejevs.
Klāt neesošā dzejnieka Aleksandra Zapoļa atbilde pirms izstādes atklāšanas gan vēl bija tapšanas stadijā, taču viņš skatītājiem piedāvā versiju, ka dzejas pirmavots ir haoss.
Saklausīt, apskatīt un aptaustīt dzejnieku patiesības meklējumus skatītājiem būs iespēja gandrīz līdz pat Jāņiem.
