Izstādē būs skatāmi Martas Ģibietes jaunākie darbi – telpiskas stikla skulptūras pumpuru veidolā, kas arī sasaucas ar izstādes nosaukumu "Labrīt!", rosinot uz domām par kaut kā jauna sākumu visdažādākajās nozīmēs.
Martas Ģibietes darbnīcai ir neliela priekštelpa, ko viņa ar humoru dēvē par savu ofisu un kurā pirms izstādes atklāšanas uz dažādām virsmām vēl izvietoti izstādes darbi. Krāsaini stikla objekti, kas atgādina pumpurus.
Pati mākslinieces celle, kā viņa saka, ir krietni lielāka. Te visapkārt ir stikls visdažādākajos formātos un veidolos un tā apstrādes piederumi – stikla griežamie, knaibles, krāsas, pindzeles, līmes un vēl daudz kas cits. Pati celles sirds neapšaubāmi ir stikla kausēšanas krāsns.
"Krāsniņa – tā mana labākā draudzene. Šobrīd tur ir 150 grādi, man tur ir liels, liels šķīvis šobrīd iekšā, tāpēc es negribu raut vaļā, ja būtu kaut kādas mazas lietiņas, tad mēs varētu attaisīt," norāda Ģibiete.
Netālu no krāsniņas uzmanību piesaista liela spole ar metāla stieplēm. Tas ir arī ļoti svarīgs materiāls, lai taptu Martas darbi, jo savu telpisko objektu sastāvdaļas viņa sastiprina ar kapara stieplēm.
"Tās dabūt vajadzīgajā biezumā – tie jau ir mednieku cienīgi stāsti dažādi, bet joprojām kaut ko var pasūtīt, kaut ko var atrast ''Latgalītē”, piemēram, tad ir brīnišķīgi, kad arī kādi radinieki kaut ko ir atraduši vai atved, nu tādi kanāli ir. Un nu tad tā lielā spole, kas tur ir redzama, bija milzīga veiksme vienā pārpircēju kantorī, kad es to ieraudzīju, teicu – ņemu visu! Jo tieši tas biezums maniem objektiem ir vislabākais," saka Ģibiete.
Telpiski objekti, kuros stikla detaļas savienotas kopā ar kapara stieplēm, ir Martas Ģibietes īpašā autortehnika, ko viņa atklājusi un kurā strādā jau kopš studiju gadiem. Ar to viņa pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
Arī jaunākie darbi tapuši tieši šajā tehnikā, un pati autore tos raksturo kā noskaņu darbus, ko apvieno izstādes nosaukums "Labrīt!".
"Kopumā mani izstādei iedvesmoja manas meitas – man ir meitas, kas ir pusaugu vecumā. Kad tu redzi to veidošanās procesu un kad tu domā par to, kas notiks tālāk. Tas skaistums ar asumu un spurainumu kopā... Mani iedvesmoja sākuma sajūta. Bet tas viss, man šķiet, iet roku rokā ar mūsu ikdienas ritmu, ar to, ka katra diena ir jauns sākums. Tā ir it kā arī rutīna, mēs jau it kā visu zinām, kas būs, arī dzīvē mēs lielos vilcienos iedomājamies, kam būtu jābūt. Bet kā tas viss attīstās, un vai vienmēr ir tas prieks un arī tas, ko ietver tas ''Labrīt!'', kas ir tāds uzsaukums jaunai dienai, tā ir sveicināšanās it kā ar tādu pacēlumu. Bet īstenībā, kā tad ir mums ar to ''labrīt!''? Cik bieži mēs atveram acis, domājam – ai, atkal jauna diena, atkal viss tas pats, un tas ''labrīt!'' ja ne izpaliek, tad bieži vien arī nemaz nav tik priecīgs," saka Ģibiete.
Poētiskajās stikla skulptūrās krāsa saspēlējas ar formu, un šajā saspēlē gribot negribot atspoguļojas arī pašas mākslinieces noskaņas darbu radīšanas brīdī, gada sākumā, ziemā tapušie darbi ir pelēcīgāki, vienmuļāki, bet uz pavasara pusi – kļūst krāsaināki, priecīgāki. Pavasarī bija paredzēts izstādi arī atklāt, bet pandēmijas dēļ tas nebija iespējams. Vienu brīdi Marta apsvēra izstādi papildināt ar vasaras noskaņām, bet – pārdomāja.
"Sāku darbus veidot janvāra beigās, februārī, bet, kas man pašai bija interesanti, kad jau marts tuvojās – jo es vairāk strādāju, jo tie kļuva krāsaināki ar pavasara tuvumu. To nevarēja nepamanīt. Tātad es darbus uztaisīju gada sākumā un pēc tam mazliet noliku maliņā, jo bija skaidrs, ka uzreiz izstāde neatvērsies. Vasaras vidū man bija domas, ka ir varbūt kaut kas jāmaina vai jāveido kaut kas jauns, jo tās sajūtas jau ir savādākas. Tomēr, pie šiem darbiem atgriežoties, nolēmu neko klāt jaunu nelikt, secinot, ka man joprojām ir aktuālas šādas ikdienas rutīnas pārdomas," pauž māksliniece.
Galerijā "Istaba" šī būs jau trešā Ģibietes personālizstāde, un galerijas vadītāja, māksliniece Linda Lūse nebeidz apbrīnot mākslinieces spēju tik asprātīgi apiet stikla tehnoloģiju sarežģīto dabu, lai radītu kaut ko tik skaistu un vienreizēju.
"Kontrasts ir tajā ziņā interesants, ka viņas darbi pieprasa ilgu, piņķerīgu, pacietīgu ņemšanos, bet tad, kad tu uz tiem paskaties, tad tas tiešām liekas kā tāds tikko izplaucis pumpuriņš, nekāds moku ceļš tajos darbos nav samanāms. Galarezultātā ir vieglums jūtams, un tas ir apbrīnojami. Un, protams, ka Marta ir viens no tiem cilvēkiem, kas Latvijas vārdu nes pasaulē caur stikla mākslu jau ilgus gadus," skaidro Lūse.
Ģibietes personālizstāde "Labrīt!" galerijā "Istaba" skatāma no otrdienas, 8.septembra, un ar to galerija atsāks regulāri mainīgo izstāžu darbību.
