Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Linarte ir absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu. Mākslas pedagoģijā viņa aizvadījusi 53 gadus, strādājot Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, kā arī bijusi pasniedzēja Baltijas Krievu institūtā un Daugavpils Mākslas vidusskolā "Saules skola". Strādājusi arī par Daugavpils pilsētas galveno mākslinieci.
Viņa veidojusi arī Daugavpils 740. gadu jubilejas logo – reaģējot uz 2014. gada notikumiem Ukrainā un bažām par līdzīgu scenāriju Latgalē, māksliniece šajā logo Latvijas un Daugavpils karogus sasējusi simboliskā mezglā.
Radījusi arī vairāku novadu ģerboņus, daļu no tiem – kopā ar savu mazdēlu. Linarte galvenokārt strādājusi eļļas glezniecības tehnikā, veidojot lakoniskas, šķietami trauslas kompozīcijas, kurās lielu nozīmi piešķīrusi unikālām krāsu kombinācijām un kontrastiem. Par viņas nozīmīgākajiem darbiem tiek uzskatītas gleznas "Logs", "Bēniņi", "Pagalmā", "Kūla", "Redzējums" un citi. Linartes darbi atrodas privātkolekcijās ASV, Zviedrijā, Kanādā un Vācijā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Linarte kopā ar vīru atgriezās Vaboles pagastā viņas dzimtas lauku mājās, kuras pārsauca ģimenes uzvārdā – par "Skrindām". Abi ar vīru mājas atjaunoja un izveidoja saimniecību – ne velti Linartes mīļākā dziesma esot bijusi "Skaista mana tēva sēta" latgaļu valodā. Vaboles pagastā iekārtots arī Skrindu dzimtas muzejs, kas veltīts atmodas darbiniekiem – Benediktam, Kazimiram un Antonam Skrindām. Silva Linarte mūžībā devās 2018. gadā un ir apglabāta Vaboles pagasta kapos. Pēc mākslinieces nāves Daugavpils Marka Rotko centrā, ar kuru viņai vienmēr bijusi īpaša saikne, aizsākta tradīcija ikgadējam mākslas simpozijam "Silva Linarte". Sērijā "Latgalē dzimušo mākslinieku dzīvesstāsti" izdota arī Zanes Melānes grāmata par Silvu Linarti, bet tikko iznākusi Daiņa Īvāna grāmata "Silva Linarte 21. gadsimta ainavā".