Izstādē ieraudzīsim Latviju visos gadalaikos, visos novados, laukos un pilsētā, gan ļoti košās krāsās, gan klusinātos pasteļtoņu darbos.
Kā allaž izstādes raksturs ir demokrātisks, tā vienkopus pulcē augstskolu profesorus un studentus, vecmeistarus un iesācējus.
Ik gadu žūriju vada iepriekšējā gada balvas laureāts, un tātad šoreiz tas bija Osvalds Zvejsalnieks. Viņš uzsvēra: "Galvenais, kas šai izstādei ir ļoti raksturīgs un kas ir arī ļoti svētīgi, ka vajag tādu pasākumu, lai redzētu, kas tad notiek mūsu ainavu mākslā. Tāpat kā Dziesmu svētkos vienkopus sevi parāda kori un citi kolektīvi, arī māksliniekiem vajag kaut ko tādu. Un vairāk jau arī, izņemot šo, māksliniekiem šobrīd nekā tāda nav – tāda konkursa vai atrādīšanās. Kā liecina izstāde, mākslinieki Latviju redz katrs pa savam, paldies Dievam. Kopējs šai izstādei ir viens, mantots no Jāzepa Pīgožņa, arī šeit ir jūtama mīlestība pret savu zemīti.
Tā jau bija Pīgožņa mākslas galvenā iezīme, ka viņš mīlēja savu zemi."
Izstādes atklāšanā vienkopus var sastapt ļoti daudz mākslinieku, kuru darbi skatāmi izstādē. Latvijas Radio uzrunāja gleznotāju Jāni Jēkabsonu, kurš šoreiz izstādē piedalās ar abstraktu darbu, un Ligitu Cauni, kuras darba nosaukums ir "Lielais akmens".
"Šogad man ir Latvijas lielais dižakmens, gleznots dabā Kandavas plenērā," stāstīja Ligita Caune.
"Es savukārt šogad esmu aizgājis uz pilnīgu abstrakciju gandrīz, un uztaisīju darbu sarkandzelteni oranžā kolorītā, vēl tur zeltu ieliku," ar savu darbu iepazīstināja Jānis Jēkabsons.
Māksliniekiem ir interesanti apskatīt arī kolēģu paveikto.
Ligita Caune atzīmēja: "Arī mēs, paši dalībnieki, uz izstādi nākam ar lielu interesi. Un man šogad "uzkrita", ka darbi ir tādi dvēseliskāki, ar lielāku mīlestību, mazāk ir šoka momenta, bet vairāk ir patiesīguma."
Savukārt Jānis Jēkabsons uzsvēra:
"Ļoti laba glezniecība šogad ir. Formāts ir samazinājies. Daudz ir filozofisku darbu. Pārsvarā visi taisīti no dabas."
Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne novērtējusi Jāzepa Pīgožņa balvu kā notikumu ar tālejošu pienesumu Latvijas kultūras telpā, kura viena šķautne ir arī mūsu zemes skaistuma atklāsmes un mīlestības vairošanas darbs. To apliecina arī izstādē sastapto mākslinieku teiktais, arī Elgas Grīnvaldes, kura piedalās ar gleznu "Maizes lauks": "Tā kā es bieži braucu uz Bausku, tur ir tie skaistie līdzenumi. Skaisti cauru gadu, vai ziema vai vasara. Tie melnie maizes lauki ir fantastiski, it īpaši vēl tādi pielijuši, smagi un tad atkal kūpoši. Vispār jau mūsu zeme ir bagāta ar niansēm un skaista ar ļaudīm. Izstādē ir dažādība. Ir gan urbānā ainava, gan sētas, lauki, jūra. Bagāti. Ļoti bagāti."
Vecmeistaru Juri Ģērmani savukārt iedvesmojis kas tāds, kas Latvijas ainavā redzams ļoti reti, un glezna tā arī saucas "Siena kaudze – kā senāk". Mākslinieks skaidroja: "Tagad jau laukos sienas kaudzes tādā vecā formā nevar vairs redzēt. Un pēkšņi – varbūt priekš tūristiem – bet viena saimniece bija tādas sataisījusi. Mēs tur bijām grupā plenērā, un visi metās uz tām kaudzēm. Jo tagad jau tikai tie ruļļi, ruļļi, ruļļi. Nu, tas bija tāds atgādinājums, kas šķiet arī Latvijas ainavai piederīgāks. Bet pie visa jau pierod."
Pēc izstādes apskates ar saviem secinājumiem labprāt dalījās Rīgas domes pārstāve Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai"): "Man zināmā mērā mazliet tādi smieklīgi secinājumi. Piemēram, mums šogad, acīmredzot, ir bijusi kārtīga ziema, jo tik daudz ziemas ainavu līdz šim vispār nav bijis. Tad nākamais secinājums – pagājušā gada uzvarētāja ļoti krāsainais un ļoti spilgtais rokraksts arī laikam daudz drosmīgāk ir ietekmējis pārējos kolēģus, jo ir daudz ekspresīvāks, daudz spilgtāks, daudz trauksmaināks tas ainavas raksts šogad."
Izstādes atklāšanā paziņoti arī šī gada Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā konkursa nominanti, un tie ir septiņi mākslinieki – Aivis Pīzelis, Indulis Landaus, Meldra Bula, Elmārs Orniņš, Maija Bērziņa, Inga Jurova un Silvija Meškone.
Kurš kļūs par balvas laureātu, to uzzināsim septembrī izstādes atklāšanā Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā izstāde apskatāma līdz maija vidum.
