Kā ziņo Venēcijas mākslas biennāles organizatori, šogad pārdots vairāk nekā 800 000 apmeklētāju biļešu, savukārt vēl pirms oficiālās atklāšanas biennāles skati apmeklēja 22 498 cilvēki. Vairāk nekā puse – 59% apmeklētāju bijuši viesi no ārvalstīm, 41% – itāļi.
Latvijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē šogad izpelnījies lielu ievērību, un līdz ar to augusi arī interese par Latvijas mākslu kopumā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas vadītāja Solvita Krese norādīja: "Šī reize Latvijai bija īpaša, jo tādu atzinību Latvija nekad nebija izpelnījusies, jo tik daudz mēs bijām atzīmēti dažādos starptautisko mediju ekspertu izvirzītos topos, tur bijām top3, top5, top10. Paviljonu apskatīja vairāk kā 500 000 cilvēku, un, tā kā šis paviljons ir tik ļoti pamanīts, tad Latvija ir ieguvusi lielu atpazīstamību pasaules mākslas kartē, mēs to arī jūtam, ļoti daudzi cilvēki, mākslas eksperti, institūcijas, kuratori, mākslas kritiķi no starptautiskās vides vēršas pie mums un interesējas tieši par Latvijas mākslu."
Biennāle šogad atzīmējama arī ar faktu, ka pirmo reizi tās vēsturē 80% dalībnieku bija sievietes. Latviju pārstāvošais mākslinieču duets Ingūna Skuja un Melisa Breidena tieši šobrīd atrodas Venēcijā, jo 27. novembrī bija pēdējā biennāles norišu diena.
"Prieks par milzīgajiem panākumiem, jo tādus panākumus neviens nebija paredzējis. Galvenais, ka visa pasaule redzēja. Un mums ļoti daudz cilvēki rakstīja un teica: "Es esmu lepns, ka es esmu tādā Eiropā, ka ir tāda Latvija Eiropā"," sacīja Ingūna Skuja.
Vai starptautiskais novērtējums nozīmē, ka māksliniecēm tagad sākas ļoti daudz darba? Ingūna Skuja atklāj, ka tā nudien ir: "Jā, varētu salīdzināt, ka mēs tā kā no Daugavas iepeldējām jūrā, un tagad tā jūra ir iepeldējusi okeānā. Mēs esam šajā milzīgajā okeānā. Un darbs tagad ļoti liels, mums jau nākamajā gadā ir paredzētas četras izstādes."
"Man liekas, ka tas, kas skatītājus uzrunāja un aizķēra, bija tieši viņu patiesums, ka viņas nedarbojās šī laika konjunktūras ietvaros, ka viņas darbojas no sirds, dara tieši to, ko jūt un domā," mākslinieču dueta Skuja Braden panākumus komentēja Solvita Krese. "Tā kā viņas ļoti rezonē uz to, kas notiek pasaulē, tad daudz kas no tām lietām, kas mūs uztrauc un kas mūs padara nemierīgus, arī atspoguļojas viņu darbos. Tur mēs redzam gan šo Putinu, gan citu starptautisku notikumu atspoguļojumu, jo tas nav tikai par viņu personīgo dzīves telpu, bet par globālo sajūtu. Man liekas, kas cilvēkiem patika šajā paviljonā, ka viņi katrs varēja sev atrast kaut ko, kas viņus uzrunāja ļoti personīgi. Cilvēkus ļoti uzrunāja mākslinieču drosme, tas tā – drosmīgi, spilgti, pārsteidzoši, provokatīvi, arī runājot par LGBTQ+ scēnu, no feministiskās pozīcijas skats uz patriarhālo sabiedrību – arī tas daudziem bija svarīgs. Bet arī šī forma, rotaļīgā dzīvā forma, groteska, ironija, smiekli caur asarām. Tas ir tas, kā cilvēkiem pietrūkst – skatīties uz pašreizējo ārprātu, kas ir apkārt, caur grotesku humoru, smiekliņu un reizē tādu izmisumu. Tas ļoti rezonēja ar cilvēku pašreizējo sajūtu."
