19. gadsimta beigās ebreji veidoja 26% Kuldīgas iedzīvotāju. Tāpēc saprotams, kāpēc 1875. gadā uzbūvētā sinagoga bija tik apjomīga – tā bija trīs ēku komplekss: sinagoga, lūgšanu nams un kapliča. Genocīds pret ebreju tautu šo kopienu iznīcināja, bet ēkas palika.
Kad Latvija atguva neatkarību, bija jādomā, ko darīt ar laika zoba skartajām ēkām. Sinagoga kļuva par novada galveno bibliotēku, savukārt lūgšanu nams, kurā bija ierīkotas garāžas, – par daudzfunkcionālu Mākslas namu ar izstāžu zāli, vietu kamerkoncertiem un konferenču telpām. Atklāšana notika pirms 10 gadiem novembrī. Mākslas nama fasāde pa šo laiku bija ļoti bojāta, pēc tehniskās apsekošanas atklājies, ka senajā mūrī tas radies no mitruma un sāļu daudzuma.
Kuldīgas attīstības aģentūras projektu vadītāja Ance Reķe pastāstīja, ka konstatētie defektu dēļ apmetums kritis nost no fasādes, tāpēc projektā iestrādāta hidroizolācija "ar cerību, ka palīdzēs tam mitrumam nekāpt pa sienu uz augšu". Projekta izstrādē bija jārēķinās arī ar citām niansēm, norādīja Reķe: "Jāņem bija vērā, ka blakus esošā iela dara savu, veicām apstādījumu koriģēšanu, jo arī tas bija iemesls, kāpēc mitrums bojā fasādes izskatu. Ar to vēsturiskas ēkās mums ir jārēķinās, ka ir grūtāk pielāgot mūsdienu apstākļiem un materiāliem."
Jāteic, ka Mākslas nams Kuldīgā kļuvis par nozīmīgu kultūrvietu. Te ir pilsētā lielākā izstāžu zāle, kurā var eksponēt arī lielformāta mākslas darbus un instalācijas. Aptuveni piecus gadus par profesionālās mākslas piesaisti te rūpējas Kuldīgas Mākslinieku rezidence.
Par Mākslas nama nozīmību Kuldīgas Mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe pastāstīja: "Mākslas telpas esamība un mākslas aktivitāšu esamība Kuldīgā rezultējās Mākslas akadēmijas un Kuldīgas novada pašvaldības kopīgajā, jaunajā projektā, izveidojot starptautisko maģistra programmu – pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas. Vēl saistīts pasākums – jaunā radošā centra "Adatu fabrika" būvniecība un prototipēšanas darbnīcas izveide, lai varētu rīkot dizaina un tēlniecības projektus. Tā kā Mākslas namam ir nozīme, lai piesaistītu citus sadarbības partnerus.''
Kuldīgas Mākslas nama fasādes atjaunošanas darbi kopumā izmaksāja nedaudz vairāk nekā 52 tūkstošus eiro, neskaitot PVN.
