Latvijas Mākslas akadēmijā profesoru Normunda Brasliņa, Kristapa Zariņa un Jura Jurjāna vadībā divdesmit gadus darbojās figurālās glezniecības meistardarbnīca, kurā savas prasmes slīpēja daudzi talantīgi mākslinieki. Pirms pāris gadiem tā likvidēta, bet tās atskaņas šobrīd baudāmas mākslas salonā “Aminori”. Tur Normunds Brasliņš sapulcējis astoņus savus bijušos studentus un domubiedrus kopizstādē “Déjà vu”, atklājot katra individuāli izkopto stilu.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Normunds Brasliņš stāsta par izstādē iesaistītajiem māksliniekiem:
“Kalvis Zuters ir viens no pirmajiem maniem diplomandiem un ir gadus 25 aktīvs mākslā, ja ne vairāk, un viņš laika gaitā ir atradis savu reālisma metodi, kas balstās uz dažādiem simbolisma elementiem, nosacītību, viņam ir pašam sava formas un tehniskā izjūta.”
Mākslinieci Barbaru Ābeltiņu Brasliņš raksturo: “Viņa pirms pāris gadiem absolvēja akadēmiju, un viņa sejas glezniecības manierē ir atradusi savu paņēmienu, kas sastāv no ļoti daudz sīkiem, virmojošiem, dažādu pretkrāsu laukumiem, bet kopā tas veido vienotu miesas kolorītu un formu.”
“Anitas Arbidānes gleznas, darbs “Ieva”, ir ļoti plastiskas formas risinājums, izmantojot Karavadžo gaismas efektu, un ļoti smalki niansēts kolorītā,” turpina Brasliņš.
Izstādes dalībnieku vidū ir arī gleznotājas Anna un Laura Baklānes, Agate Apkalne, Paulis Postažs un Vladimirs Avramenko. Savu pēdējā gada veikumu ar jauniem eksperimentiem skatītājiem atklāj arī profesors Normunds Brasliņš, par izstādes vadmotīvu izvēloties gleznu “Déjà vu”, kas no franču valodas tulkojams kā – “reiz jau redzēts vai sajūta, ka notiekošais jau ir pieredzēts”.
“Šie darbi tapuši šogad, un galvenais man bija tīri tehnoloģiski eksperimenti, kas parādās fonos, jo tur ir ļoti daudz krāsu salikumu, kas nav uzgleznoti, bet kas ir vairāk slīpēti ārā, kamēr nonāk līdz attiecīgajam rezultātam, un portreti ir kā viņus kopā saturošs elements,” skaidro Normunds Brasliņš.
Salonu “Aminori” Rīgā, Valdemāra ielā, var uzskatīt par jaunpienācēju mākslas dzīvē. Pirms nepilna pusotra gada viss sācies ar Jura Jurjāna izstādi un grāmatu, pērnā gada rudenī iznākusi Viktora Freiberga dienasgrāmata, aizsākta arī aktieru dzejas sērija un lekcijas par mākslas vēsturi.
