Nacionālās mākslas galerijas pārstāvji atklāja, ka interesi par izstādi nemazina ne pandēmijas radītie ierobežojumi, ne atvaļinājumu laiks. Pagājušajā sestdienā jeb nākamajā dienā pēc atklāšanas “Mežonīgās dvēseles” apmeklēja aptuveni tūkstotis cilvēku.
Nosaukumu “Mežonīgās dvēseles” izstādei deva tās kurators Rudolfs Rapetī, kurš 20. gadsimta sākuma Baltijas mākslā saskatīja talantīgus, bet lielajā Eiropas mākslas pasaulē neiekļautus meistarus. Un tagad šo klasiķu vairāk nekā 160 darbi ir skatāmi Viļņā.
“Te ir darbi diviem muzejiem Lietuvā – no Čurļoņa muzeja Kauņā un nacionālā muzeja Viļņā, kā arī nacionālajiem muzejiem Tallinā un Rīgā. Jāsaka, ka šī pirmā un retā reize, kad apmeklētājiem ir iespēja redzēt labākos 20. gadsimta sākuma mākslinieku darbus no trijām mūsu valstīm,” pastāstīja Nacionālās mākslas galerijas vadošā kuratore Lolita Jablonskiene.
Rozentāls, Valters, Rauds, Māgi, Čurļonis un Kalpokas, kā arī virkne citu Baltijas valstu klasiķi savos darbos ne mazāk efektīvi kā viņu kolēģi Eiropā pauda tā laika simbolisma idejas par mītisko un infernālo pasauli. Vēl vairāk – Baltijas māksliniekiem tās nebija tālu jāmeklē.
Mākslas vēsturniece Alge Andrulīte uzskata: “Visu Baltijas valstu mākslinieki pirmkārt rada iedvesmu savā nacionālajā folklorā un mitoloģijā. Ar to viņi atšķīrās no jau zināmiem simbolistiem Eiropā.
Šī izstāde nestāsta par simbolismu kā mākslas stilu. Tās stāsta par simbolistu pasaules redzējumu, kas mūsu tautām ir specifisks.”
Viena no izstādes zvaigznēm ir lietuviešu mākslas klasiķis Mikolajs Konstantīns Čurļonis, kura glezniecības tehnika un mītiskie sižeti krietni apsteidza laikmetu. Viņš joprojām tiek augstu vērtēts arī ārpus Lietuvas robežām. No izstādē redzamajiem lietuviešu klasiķiem jāizceļ arī Ferdinanda Ruščica arhetipiskās un pasakainās ainavas, Adomasa Varnas simboliskie portreti un Antanasa Vivuļska skulptūru emocijas. Ekspozīcijā redzamie darbi atklāj divus pamatvirzienus, kādos strādāja tā laika lietuviešu mākslinieki.
“Pirmkārt tā ir lietuviešu tautas pašapziņa tādā kosmopolītiskā, plašākā izpratnē,
kas labi redzama Čurļoņa, Ruščica un Vivuļska darbos.
Otrs virziens ir folkloras saglabāšana jaunās mākslas formās.
Šeit vislabāk tas redzams Antanasa Jaroševičusa krustu attēlojumos,” norādīja Andrulīte.
“Mežonīgās dvēseles” Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā būs skatāmas līdz 10. novembrim. Bet simtgades izstādes ceļojuma noslēdzošais posms būs nākamgad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
