Vēl pirms izstādes atklāšanas visi valstu līderi tikās Elizejas pilī – tā ir pirmā reize, kad tajā tiekas visi Baltijas valstu prezidenti, atzīmējot Baltijas simtgadi. No Elizejas pils visi četri prezidenti devās uz Orsē muzeju un kopā apskatīja tajā izveidoto Baltijas simbolisma izstādi.
Tieši šis brīdis, kad Baltijas valstu prezidenti plecu pie pleca ar Francijas prezidentu Makronu atklāj Baltijas simbolisma izstādi pasaulslavenajā Orsē muzejā –, iespējams, ir Baltijas simtgades svinību ārvalstīs augstākais punkts – kultūras un politikas jomā.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau pēc tikšanās atzina, ka pārrunāta gan Eiropas nākotne, gan drošības jautājumi, un Francijas prezidents apliecinājis Francijas gatavību arī turpmāk sniegt atbalstu Latvijas drošības stiprināšanā.
Izstādes atklāšanā viesojas Baltijas delegācijas gan no galvaspilsētām, gan no Briseles, ir aicināti bijušie vēstnieki Francijā, un šeit ir arī īpaši viesi – no Ņujorkas ieradīsies Mihails Barišņikovs, lai būtu klāt šajā notikumā.
Baltijas mākslai Orsē muzejā ir atvēlēta ļoti nozīmīga vieta. Tā šobrīd šeit ir galvenā ekspozīcija blakus pastāvīgajai ekspozīcijai.
19. un 20. gadsimta mākslinieku darbi ir ceļojuši no četriem Baltijas valstu nacionālajiem mākslas muzejiem. Kopumā ir 167 dažādi darbi. Izstādes virskurators ir Eiropas simbolisma pētnieks Rūdolfs Rapeti, viņš ir arī šīs izstādes idejas autors.
Johana Valtera gleznu "Zemnieku meitene", kas izvēlēta izstādes reklāmas plakātam, jau no tāluma var redzēt pie Orsē muzeja centrālās sienas un daudzviet Parīzē pilsētas ielās.
Baltijas simbolismam veltītajā izstādē Parīzē ir gan gleznas, gan arī tēlniecība. Simbolisms dzima tieši šeit, Francijā, 19. gadsimta otrajā pusē kā reakcija uz tolaik mākslā valdošo reālismu un naturālismu. Simbolisti savos darbos runāja mītu, leģendu un alegoriju valodā, caur simboliem cenšoties atklāt neikdienišķo ideālu pasauli.
Šis ir milzīgs notikums Baltijas kultūras cilvēkiem, mākslas pasaulei, jo, kā sarunā ar Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, šis ir pasaules mēroga novērtējums mūsu māksliniekiem, kuri sapņoja par Parīzi, Franciju, bet vēstures griežu dēļ šajā mākslas epicentrā nevarēja nonākt, un tas ir apliecinājums arī Baltijas muzeju spējai un kolekcijām.
Izstādi būs iespēja aplūkot ikvienam cilvēkam, kurš varēs atbraukt uz Parīzi. Tā būs skatāma līdz pat 15. jūlijam.
