"Bijām izdomājuši, ka gribam veidot saikni ar Franciju, tieši Parīzi. Bijām ieradušies vairākas reizes, lai veiktu pētījumus, saprastu mākslas vidi Francijā, veidotu kontaktus,” izstādes kuratore Maija Rudovska skaidro, kāpēc tās veidošana prasījusi ilgu laiku – četrus gadus.
"Tas nebija viegli, jo mākslas vide Francijā ir sadalīta, ir jāatrod labie kontakti, ar kuriem var sadarbību attīstīt. Tas paņēma divus gadus, tad sapratām, kur ved projekts. Kad bija iespēja piesaistīt simtgades finansējumu, bija skaidrs, ka varam realizēt un piedāvāt franču pusei,” turpina Rudovska.
Šī ir apjomīga laikmetīgās mākslas izstāde, kas ir veltīta latviešu izcelsmes mākslas teorētiķim Andrejam Kurcijam. Viņa 1923. gadā sarakstītais darbs "Aktīvā māksla" kalpo par pamatu izstādei, kas pulcē gan Eiropā atzītus latviešu, gan ārzemju māksliniekus. Izstādē piedalās Tatjana Daneberga, Viržils Fress (Virgile Fraisse), Signe Frederiksena (Signe Frederiksen), Gijoms Maro (Guillaume Maraud), Anna Stīna Treumunda (Anna Stina Treumund), Viktors Timofejevs, Evita Vasiļjeva.
Kurcija centienus aktivizēt laikmetīgo mākslu jaunā pakāpē jau mūsdienīgā izpratnē un mūsdienīgiem izteiksmes līdzekļiem iemieso arī izstāde "Barbars Parīzē”.
Turklāt vārdu "barbars" uztverot ne kā iekarotāju, bet kā neiederīgo. Savas lomas pārradīšana atklājas gan Kurcija dzejā, gan izstādes darbos.
"Manuprāt, šis vārds [barbars] ir ļoti poētisks. Literatūras kontekstā vārdam "barbars”, sākot jau no latīņu valodas cilmes Romas impērijas laikos, ir izveidojies ļoti biezs vēsturisks slānis. Andreja Kurcija grāmatā "Barbars Parīzē” mēs varam samanīt daudz atsauču uz pasaules literatūru. Izmantojot dzeju, viņš dalās ar personisko pieredzi, bet dara to globālā mērogā, runājot par problēmām, ar kurām var saskarties gandrīz ikviens: ko nozīmē būt svešiniekam pilsētā, kā šīs sajūtas var ietekmēt radošu personību,” vērtē izstādes kuratore no Francijas puses Barbara Sirjeksa.
"Gatavojot šo izstādi, mēs nevēlējāmies izmantot burtisku vārda "barbars” interpretāciju. Tai pašā laikā ekspozīcijā iekļautie darbi ir spēcīgi, tie var atstāt uz skatītāju arī fizisku, ne tikai estētisku efektu. Piemēram, Evitas Vasiļjevas darbiem ir izteikta fizikalitāte; igauņu mākslinieces Annas Stīnas Treumundas darbs ir ar spēcīgu ietekmi izmantotā vēstījuma ziņā, jo tajā ir atsauces uz varu un vardarbību, dzimumu lomām; franču autora Viržila Fressa darbs interpretē baiļu rašanās cēloņus… Tas, ko mēs centāmies panākt, ir dažādu emociju apjoms, no maiguma un gādīguma līdz – varbūt ne gluži vardarbībai, bet kam tādam, kas spēj mūs dziļi ietekmēt. Arī fiziskā, ne tikai emocionālā ziņā,” ekspozīciju raksturo Sirjeksa.
Izstādes darbos mākslinieki dažādos medijos runā par to, vai mākslinieks sabiedrībā ir vispirms radoša personība, vai pilsonis un sociāla būtne. Simtgades starptautiskās kultūras programmas ietvaros šo izstādi var raksturot kā klusus pārdomu svētkus.
Vēl viens izstādes kurators kino režisors Joahims Hamu atklāj, ka gatavojot izstādi, meklēti mākslinieki, kuru darbi atbilstu uzstādījumam par "aktīvo mākslu”, kuri meklē un cenšas definēt savu vietu mākslas pasaulē un sabiedrībā vispār.
Tāpēc izstādes tapšanas procesā ļoti svarīgs bijis individuāls dialogs ar katru mākslinieku.
"Mēs rīkojām divas meistardarbnīcas, kurās kopā ar māksliniekiem aicinājām piedalīties filozofus, rakstniekus un vēsturniekus, lai runātu par radošas personības pozicionēšanās iespējām šodienas sabiedrībā. Lielākā daļa izstādē redzamo darbu ir radīti speciāli tai, un, manuprāt, tajā ir manāmas spēcīgas ietekmes gan no meistardarbnīcās runātā un secinātā, gan no Andreja Kurcija teksta darba "Aktīvā māksla”,” skaidro Hamu.
Izstāde ir viena no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas "Latvija100" iniciatīvām, kas veidota, sadarbojoties kim? Laikmetīgās mākslas centram, Ricard fondam un izdevniecībai Paraguay Press. Izstādi iespējams apskatīt līdz 22. decembrim.
