Kultūras ziņas

Brigaderes pasaku lugas objektu teātrī

Kultūras ziņas

Elitas Patmalnieces sapņi Liepājas muzejā

Dzīvā ķēde Mūkusalas mākslas salonā

Ceļojums pilsoniskajā apziņā – izstāde «Dzīvā ķēde»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 11 mēnešiem.

Ar mākslas palīdzību un vēlmi mūsdienās modināt snaudošo sabiedrības daļu, lai uzjundītu aktīvāku vēlmi un spēju sadarboties, līdzdarboties un ģenerēt noderīgas idejas Latvijas valsts pilnveidē, Mūkusalas mākslas salonā izveidota izstāde, pieminot Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, – “Dzīvā ķēde” ar 80. un 90. gadu spilgtākajiem mākslas darbiem no Zuzānu ģimenes kolekcijas

Ekspozīcijā izlikti “Maigo svārstību” grupas mākslinieku – Sandras Krastiņas, Edgara Vērpes, Jāņa Mitrēvica, Aijas Zariņas lielformāta gleznojumi, kā arī par “supergrafiķiem” dēvēto mākslinieku veikums un citi tā laika darbi no Zuzānu ģimenes kolekcijas. Citviet šī perioda mākslas nemaz nav apskatāma, jo Latvijā nav laikmetīgās mākslas muzeja.

“Šī māksla var kalpot kā tāds impulss, kas varētu uzpūst dzirksti mūsos šajā konkrētajā situācijā, kur mēs atrodamies, un atgriezt mūsos to līdzdarbošanās sajūtu,

kas bija ļoti izteikta 80. gadu nogalē, bet kas, iespējams, mūsdienās izpaužas pasīvā veidā, mēs aizbraucam, aizgriežamies, bet negribam līdzdarboties,” skaidro Mūkusalas mākslas salona vadītāja, izstādes kuratore Sniedze Kāle.

Izstādes “Dzīvā ķēde” ideju salona pirmajā stāvā atspoguļo “Maigo svārstību” grupas veikums un “supergrafiķu” lielformāta ekspresīvie darbi. Atmodas priekšnojautu un atjaunotās Latvijas trauksmainais un pacilājuma pilnais laiks sakrita ar neoekspresionisma uzplaukumu – virzienu, kuram raksturīgs kliedzošs izteiksmīgums un nepabeigtība formveidē, vērienīgums, mitoloģiski un alegoriski sižeti.

Sniedze Kāle atklāj: “Es vēlējos ar izstādi veidot tēlainu ceļojumu pilsoniskajā apziņā un rādīt, kas ir šis gulošais, pasīvais stāvoklis jeb pasīvā reakcija, pasīvais protests, kas arī ir mūsu izvēle, mēs varam norobežoties, bet tad nav jābrīnās, - kamēr mēs pasīvi guļam, tikmēr kāds ir pacēlis nazi virs mūsu galvas un īsteno savu plānu.”

“Virzoties tālāk pa telpu ir tēlainā pamošanās, un tad ir izvēle – vai tu seko citiem cilvēkiem pēc inerces un ej viņu pēdās, vai mēģini saprast, kāda ir tava attieksme pret notiekošo,” turpina kuratore.

“Viens ir politiskā puse, bet otrs – mana aktuālā sāpe ir klimata pārmaiņas un atgādinājums par to, cik būtiski būtu atcerēties cilvēka saistību ar dabu, un man šķiet, ka šī ir pašreizējā krīzes situācija.”

Nenoteiktība, ekspresija un neapmierinātība ar pastāvošo sistēmu raksturo Baltijas ceļa laiku. Izstāde šodien uzdod jautājumu – kā mums tālāk būt?

Izstādi papildinās dažādas izglītības programmas “Krāsu nemieri” vai “Dzīvo krāsu”’ darbnīcas palīdzēs ģimenēm, jaunāko un vecāko klašu skolēniem un pirmsskolas audzēkņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti