Jau vēstīts, ka uzreiz pēc „Purvīša balvas 2015” laureāta paziņošanas skatītājiem izstāžu zālē „Arsenāls” durvis vēra izstāde ar visu astoņu balvas kandidātu darbiem, sākot no iespējas jau foajē nosūtīt īsziņu grēku piedošanai Kristapa Ģelža un Ģirta Biša kopdarbā „Kancele” līdz pat Purvīša balvas ieguvēja Miķeļa Fišera ekstrēmajai ezotērikai ar ironijas piešprici.
savukārt neliela jauno mākslas zinātnieku un kritiķu grupa nebija apmierināti ar Purvīša balvas ekspertu un labāko darbu astotnieka izvēli, jo, viņuprāt, balvas piešķiršanas process uzrādījis pārāk tradicionālu mākslas izpratni. Akcijas mērķis bija pakļaut kritiskai analīzei Latvijas nozīmīgāko vizuālās mākslas balvu – Purvīša balvu, vienlaikus piedāvājot alternatīvu laikmetīgās mākslas procesu dokumentāciju.
Ja Purvīša balva orientējas uz tādu mākslas stratēģiju, kas balstās vizuāli iespaidīgā efektā un “pārbaudītās vērtībās”, tad akcijas dalībnieki vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību arī citām mākslas praksēm, kas ārišķīguma un formālās funkcijas vietā uzsver darba kritisko un konceptuālo potenciālu, paplašinot mākslas robežas un meklējot jaunas izteiksmes formas.
Astoņus akcijas "Cits Purvītis" balvas nominantus izvēlējās jaunākās paaudzes mākslas zinātnieki un kritiķi: Maija Rudovska, Jana Kukaine, Kaspars Lielgalvis, Valts Miķelsons, Antra Priede, Šelda Puķīte un Inga Lāce. Nominantu Izoldes Cēsnieces, Ievas Epneres, Ivara Grāvleja, Andas Lāces, Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas darbi tika izstādīti akcijas izstādē, bet trīs mākslinieki – Ēriks Apaļais, Miķelis Fišers un Maija Kurševa – akcijā piedalīties atteicās.
Akciju apmeklēja kultūras un mākslas nozares pārstāvji un izstādes atklāšanā viesojās arī kultūras ministre Dace Melbārde.
"Tas parāda, cik Latvija ir mainījusies 25 gadu laikā, - ka mums netrūkst humora izjūtas, ka mums ir daudz radošās drosmes ka mums ir dažādi domājoši cilvēki," Latvijas Televīzijai norādīja ministre.
Akcijas “Cits Purvītis” balvas saņēmējs tika izvēlēts izlozes ceļā, un šajā gadījumā tā bija māksliniece Izolde Cēsniece.
Izolde Cēsniece akcijai “Cits Purvītis” bija nominēta par izstādi „Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets” (6.08.–18.09.2014., Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerija) un akcijas izstādē bija skatāma daļa no darba. Šajā izstādē māksliniece bija apkopojusi skolēnu viedokļus par mūsdienu Latvijas mākslu, parādot to attālumu, kas šķir mākslas pasauli no lielas daļas sabiedrības. Izstādes ietvaros Izolde Cēsniece aktualizē kritērijus, kas noteiktu mākslinieku padara par izcilu un ļauj viņa vārdu ierakstīt mākslas vēsturē.
“Spoguļojoties jaunākās paaudzes “nevainīgajā” apziņā, Izoldes Cēsnieces izstāde “Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets” ir izcils laikmetīgās mākslas pašrefleksijas piemērs. Izstāde-pētījums ar zinātnisku precizitāti – Nīčes “jautrās zinātnes” nozīmē – zem lupas noliek ne tikai mākslas uztveres un saprašanas nosacījumus, bet arī izdara maigu vivisekciju Latvijas kritiskā diskursa “ķermenī”,” par Izoldi Cēsnieci saka akcijas “Cits Purvītis” eksperte Jana Kukaine.
Izstāde-akcija-diskotēka bija spontāna un brīvprātīga pašiniciatīva, kas tapusi bez materiālas atlīdzības, sponsoriem un atbalstītājiem. Visi pasākuma dalībnieki iesaistījās brīvprātīgi, nesaņemot atlīdzību vai kādu citu materiālu labumu. Akciju-diskotēku organizēja mākslas apvienība „Meteors”. Pasākuma vizuālās identitātes autore bija Inga Ģibiete. Izstādi iekārtoja Andris Landaus un Gundega Evelone, diskotēku spēlēja Antra Priede. Telpas nodrošināja Ģertrūdes ielas teātris.
