Gada nogalē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicināja ļauties citādai mākslas pieredzei un doties meditatīvā pastaigā, ņemot līdzi savu telefonu vai planšeti. "Labsajūtas maršruts" bez maksas arī turpmāk būs pieejams Latvijas Nacionālā mākslas muzejā mobilajā lietotnē. Audio stāsti apmeklētāju ved cauri 12 pieturpunktiem, piedāvājot mākslas zinātnieku sagatavotu stāstījumu, kā arī mākslas terapeita izstrādātus uzdevumus sevis izzināšanai mijiedarbībā ar mākslas muzeju un darbiem.
Laikā, kad pasākumi iekštelpās aizliegti, jauno mediju kultūras centra "RIXC" galerija atklāja jaunu virtuālās mākslas platformu "Sensus Art". Virtuālas ekskursijas piedāvāja arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, izveidojot e-muzeju, kas ved ceļojumā Latvijas vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, arī vērienīgā izstāde par koka izmantošanu Latvijas teritorijā "Airis. Mozus un radio" pieejama digitālajā muzejā.
Jebkurā kultūras nozarē šogad iespēju sastapties ar māksla darbu klātienē bija jāuztver jau kā notikumu. Izstāžu dzīvē spoži izgaismojās vērienīgā starptautiskā simbolisma mākslas izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā" .
Simbolisms Baltijas mākslā:
Vasarā, lai aktualizētu diskusiju par Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja akūtu nepieciešamību, Ganību dambī bijušās tekstilrūpnīcas "Boļševička" degradētajā postindustriālajā teritorijā vārtus vēra brīvdabas parks ar mākslas objektu izstādi "Mobilais muzejs. Nākamā sezona".
Šogad māksla biežāk izgāja ielās, parkos, skatlogos un pieturvietās. Esplanādē tika atklāts tēlnieka Aigara Bikšes "Globālās sasilšanas templis", Čiekurkalnā ielu mākslinieki izveidoja "Patiltes galeriju", savukārt Pārdaugavā pie Māras dīķa izstādē "Nākotnes māksla" jaunie mākslinieki aicināja sabiedrību uz dialogu par mākslas izaicinājumiem pilsētvidē.
Francijā dzīvojošā latviešu māksliniece Barbara Gaile uz Rīgu atveda gleznu ciklu "Krāsas". No lielajām personālizstādēm jāatzīmē mākslas stacija "Dubulti", kur kopīgu personiskās simtgades izstādi "Tūlīt" sarīkoja mākslinieki Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, kā arī gleznotājs Ritums Ivanovs, pārsteidzot ar lielformāta portretiem, kuros kā video stopkadros izceltas desmit spilgtas Latvijas mākslinieces.
Noslēdzoties vizuālās mākslas divu gadu nogrieznim, iegūstot starptautiskās žūrijas visaugstāko novērtējumu, septīto "Purvīša balvu" saņēma jaunā māksliniece Amanda Ziemele. Šogad otro reizi "Purvīša balvas" vēsturē tika pasniegts apbalvojums par mūža ieguldījumu, ko saņēma izcilā gleznotāja Maija Tabaka.
Cēsu mākslas festivāls laikmetīgās mākslas izstādei izvēlējās tēmu "Mīti un rituāli". Latvija šogad piedalījās 17. Venēcijas Arhitektūras biennālē. Gleznotājas Džemmas Skulmes piemiņai viņas 96. dzimšanas dienā dzimtas mājās Mežaparkā pirmo reizi tika sarīkotas Džemmas dienas, iezīmējot līdzgaitnieku apņemšanos tur izveidot Džemmas Skulmes Mākslas telpu.
Rīgas pilī tika atklāti Svētku zāles griestu jaunie gleznojumi, kas veltīti Latvijas Republikas dibināšanai un Tautas manifestācijai Daugavmalā, ko veikuši gleznotāji Andris Eglītis un Aleksejs Naumovs, tāpat Valsts prezidentu portretu galerija tika papildināta ar gleznotājas Fračeskas Kirkes veikumu – eksprezidenta Raimonda Vējoņa portretu.
Divi pandēmijas gadi radīja unikālu iespēju kvalitatīvi papildināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu un atbalstīt māksliniekus – veicot vēl nebijuša mēroga mākslas darbu iepirkumu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā. Visi darbi arī digitalizēti, izveidojot unikālu muzeja krājuma platformu "Mākslas kolekcija 2020", ar kuras palīdzību ikviens var iepazīt vairāk nekā 300 pagājušā gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma Latvijas mākslas darbu.