Katrs mākslinieces Dinas Ābeles apgleznotais koka dēlītis glabā kādu noslēpumu. Ne velti viņa izstādei devusi nosaukumu “Dieva dārza čuksti” un bildītes izvietojusi kā krāsainu puzli, katrai dodot īpašu nosaukumu, bet kā to visu salikt kopā savā uztverē – tas paliek skatītāja ziņā.
Tas nav vienkārši groziņš – tas ir mērs, ar ko mēram „Dodiet un jums taps dots”. Un tie nav vienkārši vārtiņi – tas ir aicinājums klauvēt, un ne velti zila maliņa – tā ir cerība, ka mūs aicina un ved,” stāsta māksliniece.
Bet kā uz savas dzīvesbiedres darbiem raugās mākslinieks Mārtiņš Krūklis, kurš ir arī katoļu kapelāns un regulāri apciemo cietumniekus? Abi mākslinieki kopā māca ieslodzītājiem arī gleznošanu un ir izveidojuši kristīgo mākslinieku Svētā Lūkasa darbnīcu.
Sakrālā glezniecība jau nav vairs tikai glezniecība, tā jau ir lūgšana, jo ikonas, kad glezno, tad saka, ka raksta, no krievu valodas – "pisatj". Tas ir saistīts ar lūgšanu. Sakrāls, tad ir kaut kas veltīts Dievam. Ja cilvēks lūdzas, tad caur to glezna iegūst dievišķo pieskārienu,” skaidro Mārtiņš Krūklis.
Dinas Ābeles darbus var uzlūkot atšķirīgi. Var priecāties par mākslinieces aizraušanos ar dažādām faktūrām, gleznā iestrādājot pat griķus, pupas vai makaronus, bet var meklēt arī sakrālo jēgu un caur visvienkāršākajām lietām atklāt dziļāku sapratni par pasauli, piemēram, magones ziedā saredzot krusta zīmi, zaķkāpostā - svēto Trīsvienību, vai sadzirdēt putniņu aicinājumu uz lūgšanu.
Katrs mēs gribam saņemt šo īpašo mīlestību, un viņa ir ļoti pieejama, jo ne jau Dievs no mums ir aizgājis, bet mēs esam no viņa novērsušies,” norāda Dina Ābele.
Izstāde galerijā "Istaba" būs skatāma līdz 12.jūlijam.
