Adatu fabrikas pārtapšanas stāsts Kuldīgā sācies jau 2015. gadā, atklāj Adatu fabrikas un Starptautiskās studiju programmas pakalpojumu dizainā (SDSI) studiju programmas veidotāja un šobrīd arī vadītāja Ilze Supe. Tagad tās īstenošanā jau iesaistītas četras augstākās izglītības iestādes – Latvijas Mākslas akadēmija, Lapzemes Universitāte, Igaunijas Mākslas akadēmija un Rīgas Ekonomikas augstskola. Pati programma gan tika akreditēta pavisam nesen, studijas 2021. gada rudenī uzsāka studenti no piecām valstīm.
"Latvijas Mākslas akadēmija un Kuldīgas novada pašvaldība vienojās par tādu ambiciozu ieceri – izveidot Latvijas Mākslas akadēmijas filiāli un jaunu studiju programmu Kuldīgā. Ir akreditēta un licencēta jauna starptautiska studiju programma pakalpojumu dizainā, kas ir vienīgā Baltijas valstīs, savukārt Kuldīgas novada pašvaldība un mēs būsim pabeiguši būvdarbus Adatu fabrikā, lai tur varētu rast mājvietu studiju programmai, studijām un prototipēšanas darbnīcām," skaidro Ilze Supe.
Pirmā gada studiju noslēgums notiks 17. jūnijā, turklāt jaunajā Adatu fabrikas mājā, stāsta Ilze Supe: "Neraugoties uz to, ka būvdarbi vēl nav pabeigti, bet fasādes daļā vēl turpinās darbi, tomēr iekštelpās mēs varam atrasties. Kopā ar studentiem, lektoriem un četru starptautisko augstskolu vadību atzīmēsim mācību gada noslēgumu."
Lai iezīmētu Mākslas akadēmijas klātbūtni Kuldīgā un Adatu fabrikā, jaunajā filiāles ēkā notiks vēl kāds notikums – tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktora programmas studentu un diplomdarbu vadītāju darbu izstāde, kas piepildījusi visu ēku. Viens no autoriem ir liepājnieks Egons Peršēvics, kura tēlniecības darbu jau tagad var aplūkot ikviens interesents. Skulptūra atrodas Adatu fabrikas pagalmā. Mākslinieks spriež, ka jaunās filiāles stāsts Kuldīgā būs nozīmīgs pienesums ne tikai pilsētai, bet visam reģionam: "Man šajā izstādē ir vairāki darbi, tas lielākais, kas neietilpst telpā, ir novietots pie ieejas jaunajai Latvijas Mākslas akadēmijas ēkai, kur būs arī jaunas programmas, kādas Rīgā nemaz nevar apgūt. Būs koka dizains un vēl dažādas programmas, tas būs pilnīgi kaut kas jauns, vēl nebijis. Tas pacels latiņu, un būs kur tiekties arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas beidzējiem, kuri negribēs iet tālāk uz Rīgu vai Londonu."
Mākslinieks uzsver Kuldīgas atvērtību vizuālai mākslai. Runājot par savu jaunāko skulptūras darbu, kas jau šobrīd atrodas Kuldīgas vidē, autors Egons Peršēvics runā par cenzūru. Darbs tapis gada laikā, sākotnēji Karostas ūdenstornī Liepājā, kur arī šogad visas vasaras garumā būs atvērtās mākslinieku darbnīcas, bet noslēgumā to apgleznojuši mākslinieki un kolēģi Rīgā, savukārt vīrieša skulptūrai viņš izvēlējies modeli savu draugu, liepājnieku Kasparu Čekotinu.
"Viena no tēmām, kas man ir ļoti svarīga – tā ir svarīga arī doktorantūras sakarā –, ir cenzūras jautājums, kas šobrīd ir ļoti aktuāls, it sevišķi kara apstākļos," stāsta Peršēvics.
"Visdrausmīgākā cenzūra māksliniekam ir pašcenzūra. Ir tēmas, par kurām mēs atsakāmies runāt, jo baidāmies.
Šis ir manifests par brīvību mākslā. Tas ir rosinošs, lai mēs nebaidītos runāt, jo tikai tad, kas mēs esam brīvi, mēs varam sasniegt tos augstumus, par kuriem mēs vēl nezinām. Mans darbs ir manifests, un, lai es varētu to vizuāli parādīt kā deklamēšanu, es izvēlējos prototipu Ciceronu, kurš ir visu laiku izcilākais orators, kurš cīnījās pret diktatūru, Cēzaru, pret impērijas ideju un aizstāvēja republikas ideju. Idejiskā cīņa bija līdzīga par to, kas mums šodien notiek. Viņš samaksāja par šo cīņu ar savu dzīvību. Es gribēju parādīt šo spēcīgo viedokli, ka ir jāpastāv par savām idejām."
Izstādē pārstāvētas dažādas tehnikas – glezniecība, tēlniecība un multimediju māksla. Arhitektes Zaigas Gailes radītā telpa Kuldīgā apmeklētājiem būs pieejama no 1. jūlija līdz septembra beigām, kad tur varēs apskatīt bagātīgo profesionālās doktora programmas studentu un diplomdarbu vadītāju izstādi, kas piepildījusi visu ēku, vienlaikus tā būs iespēja pirmo reizi ieraudzīt pārveidotās Adatu fabrikas telpu iekšpusi.
