Ukrainas mākslinieks Pavlo Makovs par darbu "Izsīkuma strūklaka" stāsta: "Šī iztukšošanās ļoti nopietni pieņēmās spēkā pēdējos divdesmit gados, kad Eiropa kļuva arvien atkarīgāka un arvien vēlīgāka samainīt nedaudz brīvības, nedaudz neatkarības pret, piemēram, ikdienas labsajūtu, lētu enerģiju. Tas ir tas, kas notika pēdējos divdesmit gadus, tāpēc mēs izvēlējāmies šo strūklaku. Sākumā tas bija vietējais simbols 90. gadu Ukrainā. No šī grūtā perioda, no padomju impērijas – neatkarīgā valstī. Bet tad es sapratu, ka no 2004. gada Maidana revolūcijas Ukraina bija patstāvīga un devās pareizā virzienā. [..] Protams, mums bija daudz, daudz grūtību, un tad sākās karš Donbasā 2014. gadā, un tad es jutu, ka Eiropa zaudē enerģiju, Eiropa nebija gatava aizsargāt sevi kaut kādā veidā pret ļoti pārliecinātu un stipru varu, kas nāca no austrumiem."
Ukrainas ekspozīcijas kuratore Marija Lanko kara laikā savas mašīnas bagāžas nodalījumā ievietoja trīs kastes ar vara piltuvēm un no Kijivas devās uz rietumiem. Ukrainas izstādes veidotājiem izdevās tās nogādāt Venēcijā – apmeklētāji var apskatīt šo strūklaku: divpadsmit līmeņu piramīdu, ko veido 78 tērauda piltuves.
Pavlo Makovam kopš bērnības ir skaistas atmiņas par Latviju, te viņš kā padsmitgadnieks daudz ciemojies pie radiem. Pēc pāris nedēļām Makovs brauks atpakaļ uz Ukrainu, lai tāpat kā dēls būtu brīvprātīgais palīgs. Visa viņa iedzīve ir vienā automašīnā.
"Tagad visās iespējamajās platformās stāstām par to, kas notiek Ukrainā. Kultūra un māksla ir mūsu valsts balss. Tā visā pasaulē cilvēkiem ļauj saprast, kas notiek. Tāpēc ukraiņu kultūras atspoguļošana, kura praktiski nebija iespējama 300 gadu vēsturē, kamēr Ukraina bija saistīta ar Krievijas impēriju... Tikai tagad Ukraina iegūst savu kultūrbalsi. To ir svarīgi zināt cilvēkiem Ukrainā – ka viņus dzird, ka viņus redz un saprot," uzsver Ukrainas paviljona komisāre Vēnecijas mākslas biennālē Katerina Čujeva.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.
