Elita Ansone norāda - pēdējos piecos gados vērojamas pārmaiņas mākslas tendencēs. "Ir vērojams tas, ka mākslinieki savos darbos ļoti bieži integrē zinātnes teorijas. Tā parādība ir arī vispār pasaulē, ka mākslinieki vēlas izmantot to, ko ir izpētījuši zinātnieki, un to savās koncepcijās arī ietver, radot mākslas tēlus. Nevaru teikt, ka Purvīša balvas fināla astotnieks ir simtprocentīgi ar to aizrāvies, bet tā mākslā vispār ir tāda tendence," skaidro eksperte.
Jautāta, vai bija viegli izvēlēties "Purvīša balvas 2015" pretendentus un vai ir spilgti līderi, Elita Ansone saka: "Protams, ka nebija viegli. Pret mūsu pavisam nelielo iedzīvotāju skaitu Latvijā mākslinieku ir ļoti daudz, notiek spilgti mākslas notikumi. Tā vienmēr ir liela izšķiršanās, kuru nosaukt. Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp."
Eksperte saka, ka ir mākslinieki, kuri ir radošā pacēlumā un aktīvi strādā: "Kā ir jauna izstāde, atkal tā ir patiešām ļoti nozīmīga un iespaidīga, un viņš ir jānominē. Ir mākslinieku grupa, kura šobrīd ir ļoti ievērojama. Kopumā mākslinieku ir daudz, mākslas notikumu ir daudz."
Elita Ansone atzīmē, ka kopš 90.gadu sākuma Latvijas mākslinieki ir integrējušies Rietumu mākslas tendenču kopainā: "Laiks iet uz priekšu, mēs iekļaujamies globālajā mākslā. Ja mēs nezinām, kas ir autori, ir pat grūti atšķirt, kurā valstī ir radies šis mākslas darbs. Nacionālās iezīmes izzūd."
"Purvīša balvas 2015" fināla kandidātu astotnieks tiks paziņots 8.decembrī plkst. 12 mākslas muzejā "Rīgas birža". Pasākumā tiks sniegta arī informācija par neatkarīgo ekspertu grupas darbu divu gadu periodā.
Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
