LED reklāmas ekrāns pie Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja garāmgājējus informē, ka muzejs ir atvērts. Ārpusē izvietoti koši plakāti ar noteikumiem, kas jāievēro muzeja apmeklētājiem, bet pie ieejas – muzeja eksponāta cienīgs roku dezinfekcijas automāts. Drīz pēc muzeja atvēršanas ierodas pirmā apmeklētāja.
“Es īstenībā esmu tāds liels mākslas piekritējs! Un man ļoti patīk, kad tās gleznas elpo man, nevis tik, cik var šķirstīt tās grāmatas. Vienkārši sagribējās tuvību ar mākslu,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētāja Kristīne.
Muzeja direktore Māra Lāce viņu sagaida ar dāvaniņu no muzeja.
“Jūtos ļoti aizkustināta un priecīga, ka beidzot muzejs ir vaļā! Ir tā, ka bišķiņ asara!” atzīst Kristīne.
Kaut arī par iespēju atsākt darbu ir neviltots prieks, muzeja vadība atzīst – piespiedu dīkstāves periods nesis nopietnus zaudējumus.
Māra Lāce stāsta: “Mūsu Nacionālā māksla muzeja mēneša ieņēmumi ir starp 60 un 70 tūkstošiem. Nu tad attiecīgi varam rēķināt, kā tas ir. Un protams, mēs paredzam arī to, ka nākotnē apmeklētāju skaits nesasniegs vairāk to, kāds tas bija iepriekš.”
Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā pastāvīgo ekspozīciju, kā arī Ērika Apaļā personālizstādi “Ģimene” un Džemmas Skulmes gleznu izstādi vienlaikus varēs aplūkot ne vairāk kā 50 apmeklētāju.
“Apmeklētājiem pašiem ir ļoti jāseko līdzi, jo varbūt tur, kur pie vienas gleznas jau stāv viens cilvēks, tai mirklī netuvoties, bet aiziet citur, jo iespējas tādas ir,” skaidro Māra Lāce. Viņa arī atzīmē: “Visu šo laiku esam izdzīvojuši bez tā, ka mūsu vidū, kolektīvos nav bijuši nekādi saslimšanas gadījumi. Mūsu sadarbības partneriem arī nav bijuši, un mēs ļoti ceram, ka visi šie pasākumi, kas ir ieviesti, palīdzēs droši kuģot cauri šai situācijai.”
19. maijā durvis vēris arī Doma laukumā esošais mākslas muzejs “Rīgas Birža”, kur apmeklētājus gaida pastāvīgā ekspozīcija un Japānas 19. gadsimta krāsaino kokgriezumu izstāde “Kabuki”. ''Rīgas Biržā'' vienlaikus varēs uzturēties ne vairāk kā 45 apmeklētāji, bet mazākajās zālēs varēs ieiet tikai viens cilvēks.
“Birža'' šajos divos mēnešos ir uzposusies, krāšņa. Tā ir bijusi iespēja remontiem, iespēja telpu apkopei, un mums pašiem tā ir bijusi ļoti laba iespēja sagatavoties nākamajiem projektiem,” atklāj muzeja vadītāja Daiga Upeniece.
Lai ieinteresētu muzeju apmeklēt mazos skatītājus, izstrādāta jauna, interaktīva spēle bērniem.
Daiga Upeniece skaidro: “Mums ir atšķirīgi no visiem pārējiem šīs distancēšanās zīmes pa diviem metriem. Uz katras no šīm zīmēm ir pa kādam dzīvnieciņam. Un šie mazie, jaukie dzīvnieciņi ir atrodami visās mūsu ekspozīcijās. Ja ar mobilo telefonu nofotografējam, pēc tam apstaigājot izstāžu zāles un ekspozīcijas, bērniem ir iespēja sameklēt visus šos dzīvniekus. Īpaši es vēlētos aicināt māmiņas ar mazajiem bērniem nākt pašā rīta stundā, jo mēs vēlamies arī mūsu muzejā, lai šī stunda no 10.00 līdz 11.00 būtu māmiņu stunda.”
Citkārt tūristu pārpildītajā, bet šobrīd klusajā Skārņu ielā apmeklētājus no šodienas gaida arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, kura telpās vienlaikus varēs uzturēties 25 cilvēki. Arī šeit pirmos apmeklētājus sagaida ar īpašu sveicienu.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja apmeklētāji Ruta un Jānis Roberts Jansoni atklāj:
“Mēs vienkārši esam pārilgojušies! Jānis noklausījās radio un es speciāli no laukiem braucu, no Tukuma apriņķa. No Slampes!”
Šobrīd muzejā aplūkojama ekscentrisko keramiķu dueta Skuja Braden izstāde “Samsāra”. Mākslinieces dīkstāves periodu izmantojušas, lai papildinātu to ar jauniem darbiem.
Katrā muzejā strādā kase, tomēr, lai novērstu drūzmēšanos, apmeklētāji aicināti biļetes iegādāties laikus, izmantojot “Mobilly” aplikāciju.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.
