Tēlniece pie Aspazijas bronzas tēla strādāja pusgadu, cenšoties atainot dzejnieces esenci un parādīt viņas raksturu. Veidojot skulptūru, Olga Šilova pētīja Aspazijas biogrāfiju un iedziļinājās arī 19. gadsimta sieviešu modes tendencēs. Dzejnieces majestātiskais tēls ar kaķi pie kājām apzināti veidots pilnā augumā un nav uzlikts uz paaugstinājuma, lai ikviens interesents varētu nostāties līdzās Aspazijai, apskaut viņu un, piemēram, nofotografēties.
“Milzīgs prieks, jo projekts ir pēc plāna, viens pret vienu. Viss, kas paredzēts, notiek. Manā dzīvē tā ir pirmā skulptūra, kura būs pilnībā realizēta ar labiekārtojumu,” Latvijas Televīzijai pastāstīja tēlniece Olga Šilova.
Mākslinieces veidotā skulptūra atrodas kāpās iepretī Aspazijas ielai – vietā ar skatu uz jūru un arī uz Aspazijas māju, kur dzejniece savulaik dzīvojusi. Skulptūra kāpās ir saskatāma arī no Aspazijas mājas verandas loga.
Skulptūras apkārtnes labiekārtojums tapis pēc arhitektes Martas Kotello projekta. Pie Aspazijas kājām ir kaķis – tas ne tikai atgādina par dzejnieces īpašo mīlestību pret šiem mājdzīvniekiem, bet piešķir tēlam cilvēcisku dimensiju. Pie skulptūras ved koka laipa, līdzās tai novietoti soliņi. Ap skulptūru iekārtota koka terase, vides objektu veiksmīgi iekļaujot meža un kāpu ainavā. Diennakts tumšajā laikā teritorija ir izgaismota, radot klusinātu un romantisku noskaņu.
Valsts prezidents Egils Levits skulptūras atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Jūrmala ir Aspazijas pilsēta. Aspazija šeit nodzīvoja sava mūža otro daļu. Es pieņemu, ka viņa pa šo ceļu nāca uz jūru, jo tas bija tuvākais ceļš. Tāpēc šeit turpmāk būs viņas skulptūra, lai mēs varam ar viņu sasveicināties, ejot garām.
Aspazija ir viena no lielākajām latviešu personībām, daudzšķautņaina.
Proti, literāte, par ko es tik daudz nerunāšu, jo visi zinām, ka viņa bija dzejniece un atstāja ļoti lielu mantojumu latviešu literatūrā, bet viņa vienlaikus bija arī sabiedriskā darbiniece un politiķe. Šos divus jēdzienus es dalu. Sabiedriskais darbinieks ir tas, kuru šodien varētu saukt par nevalstisko organizāciju pārstāvi, pilsoniskās sabiedrības darbinieku vai cilvēku, kurš veido viedokli sabiedrībā. Un to Aspazija darīja, it sevišķi sieviešu emancipācijas jomā, demokrātijas un Latvijas neatkarības jomā. To viņa darīja kā cilvēks, kuram bija sava vīzija par mūsu latviešu sabiedrību. Viņa bija arī politiķe, ievēlēta Satversmes sapulcē. Satversme darbojas arī mūsdienās, un pie tās savu darbu ieguldījusi arī Aspazija. Mēs viņas devumu tur varam sajust katru reizi, kad, piemēram, piedalāmies Saeimas vēlēšanās vai izmantojam kādas no savām tiesībām.”
Vides objektu īstenojusi Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība, un tas izmaksājis vairāk nekā 80 tūkstošus eiro. No tiem nedaudz vairāk par pusi līdzfinansējusi Jūrmalas pilsēta, bet pārējā nauda vākta ziedojumos.
