Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos eiropeiskā latviešu klasiķa Vihelma Purvīša vārds kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem, jo poētisku arhetipu veidā "purvītiskie" tēli un noskaņas pārmantojas mūsu ainaviskās vides redzējumā.
Izstādes kuratore, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja Aija Brasliņa skaidro: "Purvītis nenoglezno ainavu no konkrētas vietas. Tas, ko mēs asociējam ar šo Purvīša ideālo Latvijas ainavu vai ko mēs mēdzam dēvēt par nacionālās ainavas kanonu, tas ir Purvīša radīts koptēls. Mūsu ziemeļnieciskās dabas, viņa vērojumu vispārināts koptēls. Jo tur ir pamatā daudzas, ilgi krātas studijas, dabas vērojumi, un Purvītis ap 1910. gadu rada, sintezē šo savu ideālās ainavas kanonu."
Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Nozīmīgo gadadienu atzīmē arī Latvijas Nacionālā mākslas muzejs, kas izstādes "Purvītis" centrā licis glezniecību kā vērtību.
Izstādes māksliniece, gleznotāja Sandra Krastiņa stāsta: "Iekārtojot izstādi, jau pašā sākumā kā uzdevumu es stādīju – netraucēt autoram. Darīt visu, lai redzam Purvīša glezniecību, bet neiejaukties ar iekārtojuma trikiem. Un klausīties, klausīties, ko saka viņa glezniecība. Un tādā veidā šī ekspozīcija veidojās – kā lielā, mēs viņu saucam, goda siena, kur ar vienu skatu skatītājs var aptvert visu daiļrades gājumu, un tad ir padziļināti zonējumi, kur var izpētīt, kas ir katrā periodā viņam bijis nozīmīgs."
"Ja palasa Purvīša apceri "Daba un māksla", tad tur ir atziņa, ka sižets nav galvenais mākslas darbā. Tas, ko publika uzskata par galveno un meklē, Purvītis vienmēr ir apzinājies, ka sižets vai motīvs nav tas noteicošais. Tāpēc mēs ar Sandru Krastiņu izvēlējāmies šo glezniecību par izstādes galveno varoni," atzīmē izstādes kuratore Aija Brasliņa.
Vilhelms Purvītis aktīvi darbojās arī kā kultūrpolitikas veidotājs un augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs. Tomēr Otrais pasaules karš traģiski izpostīja viņa radošo mantojumu.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzsver: "Vilhelma Purvīša traģiskais radošā mantojuma liktenis ir liecība tam, cik trausla un cik saudzējama ir šī mākslas pasaule un mantojuma jēdziens.
Viņš gribēja pasargāt darbus no kataklizmām, kas varēja draudēt Rīgai. Darbi tika aizvesti uz Jelgavu, kā mēs zinām Jelgava nodega un nodega arī viņa māja Jelgavā. [Kad] Vilhelms Purvīts dodas bēgļu gaitās, loģiski, ka tiek ņemti līdzi arī mākslas darbi. Vilhelms Purvītis Vācijā 1945. gadā šķīrās no dzīves, un mākslas darbi ir gājuši zudībā. Un mēs varam teikt, ka šis ir viens no traģiskākajiem stāstiem kāda mākslinieka dzīvē par to, ka vienam autoram tik īsā laika periodā iet bojā tik liels mākslas darbu skaits."
Veidojot šo izstādi, apzināti nedaudz vairāk kā 200 darbi, eksponējot 104 no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Liepājas un Tukuma muzeju kolekcijām un vairākām privātkolekcijām.
Izstādes laikā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā vēl nebijušu iespēju – uzkāpt pa sastatnēm 4 metru augstumā un linešu gleznojumos aplūkot mākslinieka vienīgo veikumu monumentāli dekoratīvajā glezniecībā.
