Šogad Eiropas Profesionālās leļļu mākslas festivāla laikā māksliniece Ināra Liepa rīko nevis leļļu izstādi, bet noslēpumaini meditatīvu ekspozīciju “Mākslas gaismas un ēnu spēles”. Latvijas Dzelzceļa muzejā sapulcināti dažādu mākslas nozaru pārstāvji un viņu mākslas darbi, kuros saskatāma tieši gaismēnu saspēle.
“Man jau pagājušajā gadā gribējās spert solīti nost, un es apzināti aicināju māksliniekus, kuri nav leļļu mākslinieki, bet kuri ir saderīgi ar šo mākslas jomu.
Jo lelle sastāv no tēlniecības, glezniecības, tekstilmākslas.
Tur var apvienot visas šīs mākslas nozares,” skaidro festivāla rīkotāja, izstādes koncepcijas autore Ināra Liepa.
“Te ir pārstāvētas teju visas mākslas nozares, un es viņiem piedāvāju piedalīties izstādē, bet ar vienu nosacījumu – jāizstāda darbi, no kuriem ēna arī ir kā mākslas darbs un patiesībā primārs mākslas darbs. Šeit jūs redzat unikālas lietas, jo ēnas ir ne tikai statiskas, bet arī kustas.”
Liepa stāsta, ka, piemēram, tēlnieka Ivara Miķelsona darbā redzama ēna kustībā. “Mums ir speciāli šajā izstādē izveidoti 12 karuseļi, uz kuriem izvietoti daži darbi, un tad šī ēna iegūst kustību,” atzīmē Liepa.
“Šis ir tas retais gadījums, tas negadās bieži, kad kāds cits mākslinieks atļauj ieraudzīt tavu darbu no citas puses un atrod viņam citu skatījumu,” uzsver tēlnieks Ivars Miķelsons.
Īpaša vieta izstādē atvēlēta Ināras Liepas ceļojošajam Leļļu mākslas muzejam, kas dzīvo kofermājiņās un aptver laika periodu no 1820. gada līdz 20. gadsimta 70. gadiem.
“Galvenais – es cilvēkiem gribēju dot iespēju atkal satikt savas rotaļlietas, jo šeit ir arī ļoti daudzas rīdzinieku dāvinātas lietas,” stāsta Ināra Liepa.
“Tā ir tāda goda atdošana Latvijas bērnības mantojumam, jo šeit ir tikai Latvijas iedzīvotājiem piederošas lietas, kuras man ir dāvinātas, kuras pati esmu mantojusi no saviem radiem, kuras esmu pirkusi blusu tirgos, te ir unikāla kolekcija, kura pagaidām meklē mājas.
Es ceru, ka kādai brīnišķīgai Latvijas pilētai ienāks prātā, ka tieši tur varētu būt Latvijas vienīgais Leļļu muzejs.”
