Rīgas Biržā iekārtotā izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100” būtībā ir veltīta Latvijas lielākajam muzejam, ko šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Izstāde sniedz ieskatu muzeja darbības vēsturē un tā krājumā esošajās latviešu un ārzemju mākslinieku darbu kolekcijās.
“Atslēga šīs izstādes tapšanā ir izstāde, arhīvs, arhīva materiāli, ar ko mēs sākām. Valsts mākslas muzeja direktoram – tēlniekam Burkardam Dzenim darbinieku dāvinātais albums, kur ir fiksētas pastāvīgās ekspozīcijas. Izstādē nepārtraukti ir vizuālās sasauces vai darbu atlase, kas ir atgādinājums jeb izriet no šī albuma,” stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Aija Brasliņa.
Izstāde veltīta ne tikai valstiski nozīmīgas kultūras institūcijas vēsturei un pastāvīgo ekspozīciju mākslas priekšmetiem, bet arī muzeja veidotājiem un darbiniekiem.
“Mēs gribējām arī pastāstīt par tiem cilvēkiem – būtībā trīs vīriem, kas uz saviem pleciem divdesmit gadu garumā ir muzeju noturējuši.
Un tas ir muzeja direktors – tēlnieks Burkards Dzenis, tas ir mākslinieks Konrāds Ubāns, kas bija klāt pie muzeja dibināšanas, un tas ir muzeja darbvedis, sekretārs, kurš darīja visu – literāts Dāvids Vecaukums,” skaidro izstādes kuratore, mākslas zinātniece Vita Birzaka.
Izstādes ekspozīcijā ierādīta vieta arī seniem, līdz šim nepubliskotiem dokumentiem un priekšmetiem, kas raksturo muzejam nozīmīgas vēsturiskas epizodes.
Piemēram, mākslas darbu iegādi no privātpersonām vai 1919. gadā rakstnieces un feministes Ivandes Kaijas aicinājumu latvju sievietēm ziedot savas vērtslietas karavīru atbalstam. Pēc kara īpaša komisija ziedojumus šķiroja un nodeva Latvijas valsts zelta fondā.
“Burkarts Dzenis, kas ir arī šīs zelta komisijas sastāvā, atlasa nelielu kasti muzejam. Atlasīja ne zelta vai sudraba gredzenus, bet vairāk priekšmetus, kam ir mākslinieciska vai kultrūrvēsturiska vērtība,” atzīmē izstādes kuratore, mākslas zinātniece Baiba Uburģe.
Muzejs 1920. gadā tika dibināts, lai atbalstītu un parādītu tieši latviešu nacionālo mākslu. Bet vēsturiski izveidojās tā, ka muzeja krājumā jau no paša sākuma ienāca arī liela ārzemju mākslas darbu kolekcija. Kā unikāls paraugs izstādes ekspozīcijā aplūkojams 19. gadsimta beigās Japānā izgatavots zobens.
“Tas ir izgatavots no augstvērtīga tērauda, koka apvalks un apkārt ir smalks ziloņkauls ar griezumiem, kur ir kādas 180 figūras,” stāsta Baiba Uburģe. “Izmantojām 3D tehnoloģijas, un zobenam ir uztaisīts 3D modelis jeb tā saucamais digitālais dvīnis.”
