Izstāde bija veltīta zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan tēmas aktualitāti mūsdienu mākslinieku darbos, medijus informē LLMC pārstāvji.
Izstāde "Nenorunātās tikšanās”, kas guvusi lielu apmeklētāju atzinību un tikusi izvirzīta Latvijas sabiedrisko mediju apbalvojumam “Kilograms kultūras”, kā arī starp nozīmīgākajiem notikumiem izcelta starptautiskajā laikmetīgajai mākslai veltītajā izdevumā “Artforum”, pievērsās zinātniskās fantastikas ietekmei Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē. Izstādē bija skatāmi mūsdienu mākslinieku darbi, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Projekta nosaukums "Nenorunātās tikšanās” tika aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.
Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām.
Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Intriģējošs piemērs ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā, Zinību namā, sarīkotās četras grafikas izstādes ar nosaukumu "Zinātne un zinātniskā fantastika", kurās piedalījās tādi mākslinieki kā Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Māris Ārgalis, Malda Muižniece, Māra Rikmane, Dzidra Ezergaile, Juris Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Inārs Helmūts, Arturs Ņikitins, Genādijs Suhanovs un citi, savos darbos piedāvājot gan kosmosa apgūšanas, zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.
Viens no būtiskiem izstādes scenogrāfijas elementiem bija stikla smiltis, kas klāja divas izstādes zāles, veidojot ainavu,
kas atsaucas uz brāļu Strugacku zinātniskās fantastikas stāstu "Pikniks ceļa malā" un Andreja Tarkovska filmu “Stalkers”.
Scenogrāfiju izstrādāja arhitektu birojs “ĒTER”, izmantojot uzņēmuma “Priekuļu bloks” ražotās stikla granulas. Kopā tika izmantotas 60 tonnas stikla smilšu, kuru transportēšanu no izstādes demontāžas posmā veica teritorijas labiekārtošanas uzņēmums “Tec Pro Construction”.
Izstādes “Nenorunātās tikšanās” mākslinieki: Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks, Žeņs Bo (Zheng Bo), Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile, Pēteris Džigurs, Neša Glinna (Nash Glynn), Alberts Goltjakovs, Inārs Helmūts, Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Zenta Logina, Malda Muižule, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh), Artūrs Ņikitins, Pakui Hardware, Ivars Poikāns, Māra Rikmane, Artūrs Riņķis, Vladislavs Šapovalovs (Vladislav Shapovalov), Genādijs Suhanovs, Kirils Šmeļkovs, Viktors Timofejevs, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Artūrs Virtmanis, Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Driants Zeneji (Driant Zeneli).
Par Latvijas Laikmetīgās mākslas centru
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā “Kochi-Muziris” biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, ''Manifesta'', Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.
