Publiskā mākslas programma “Kopā” – “Objektu parādes” publikas balsojums
No 30. novembra līdz 13. decembrim sabiedrisko mediju portālā LSM.lv Latvijas iedzīvotāji aicināti nobalsot par savu iecienītāko “Objektu parādes” darbu. Mākslas darbi publiskajā telpā ir radīti cilvēkiem, lai tos iemīļotu, gūtu prieku un iedvesmu, kā arī iezīmētu jaunas vietas kartē un izceltu līdz šim nepamanīto. Balsojums ir iespēja uzmundrināt “Kopā” objektu autorus un paust savu atzinību viņu darbam.
“Nomad Arhcitects” projekts “Pieturvieta RUCKA” ir daudzfunkcionāls un videi draudzīgs vides objekts, ko veido šūpoles un ar tām saistīti sēdelementi.
“Pieturvietas RUCKA” veidošanā izmantoti ilgtspējīgas arhitektūras un aprites ekonomikas principi, atkārtoti lietoti būvniecības pārpalikumi, tādējādi mazinot būvniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām un ierobežojot resursu patēriņu. Projekta aprakstā uzsvērts, ka būvniecības atkritumi ir viena no arhitektūras un būvniecības radītajām problēmām, kurai bieži netiek pievērsta uzmanība:
“Ir pierasts uzskatīt, ka ēkas pēc to uzbūvēšanas turpina pastāvēt mūžīgi, taču statistikas dati rāda, ka tā nav patiesība. Ēku vidējais dzīves cikls ir tikai 60 gadi.
Mūsdienās, kad klimata krīzes dēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta gan siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai, gan kopējam ekoloģiskās pēdas nospiedumam, potenciālie risinājumi ir rodami tieši aprites ekonomikas principos, pēc iespējas vairāk atkārtoti izmantojot un pārstrādājot materiālus.”
“Pieturvietas RUCKA” būvniecībā solu pamatnes un šūpoļu sēdelementi veidoti no nojauktas koka ēkas. Terrazzo plāksnes soliem veidotas, izmantojot kokmateriālu atgriezumus, kas savākti būvniecības atkritumu šķirotavā vai radušies vides objekta veidošanas procesā. Savukārt veca sintētiskā futbola zālāja atgriezumi kalpo kā solu malu apdares materiāls.
Vides objekta nesošās konstrukcijas drošības apsvērumu dēļ veidotas no jauniem materiāliem, taču to savienojumi veidoti tā, lai nepieciešamības gadījumā tos nākotnē varētu viegli demontēt un atkārtoti izmantot citos objektos, nesabojājot materiālu.
Konkursa žūrijas locekle Solvita Krese atbalstu objekta izveidei pamatoja, uzsverot: “Pārvēršot Ruckas muižas parku par pilsētas iedzīvotāju un viesu pastaigas galamērķi, objekts “Pieturvieta Rucka” piedāvā atraktīvu un pievilcīgu vidi dažādu paaudžu cilvēkiem un veido jaunu, atvērtu un iekļaujošu publisko telpu pilsētas kartē. Projekta veidotāju sadarbība ar Ruckas mākslas fondu garantē objekta uzturēšanu lietošanas kārtībā un ilgtermiņa mijiedarbību ne tikai ar Ruckas muižas rezidenču programmas aktivitātēm, bet arī ar vietējo sabiedrību.
Apsveicama arī “Nomad Architects” izvēlētā reciklēšanas un bezatkritumu būvniecības metode, izmantojot objekta tapšanai gan videi draudzīgus materiālus, gan ražošanas pārpalikumus.”
Objektu veido: Ruckas mākslas un izglītības centrs.
KONTEKSTS:
Publiskās mākslas programma “Kopā” radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, vienlaikus kvalitatīvi uzlabojot pilsētvidi. Publiski izziņotā konkursā tika izvēlēti un pēc tam izstrādāti 10 jauni pilsētvides objekti Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Valmierā.
No 2020. gada augusta līdz decembrim programmu kā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģējumu vizuālās mākslas jomā īstenoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Piešķirtais finansējums visas programmas īstenošanai ir 150 000 eiro.
Publiski izziņotā konkursā žūrijas vērtējumam tika iesniegts 41 projekta pieteikums. Projektus vērtēja žūrija septiņu cilvēku sastāvā: Selga Laizāne (Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos), Guntars Ruskuls (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs), Daina Auziņa (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja), Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore), Santa Hirša (mākslas kritiķe), Krišs Salmanis (mākslinieks), Evelīna Ozola (arhitekte, pilsētplānotāja, platformas “Fold” direktore).
