"Gleznās ļoti dažādas tēmas, visas tēmas veido viņas mākslinieciskais rokraksts, un tas ir viņas redzējums. Gan tās Carnikavas nomales, gan Indija, gan atsevišķi cilvēki vai absolūti abstraktas vīzijas. Tie ir Kristīnes Kutepovas redzējumi," stāsta izstādes "Redzējumi" kuratore Luīze Lismane.
Sākotnēji bijis iecerēts, ka izstādei kuratore kopā ar mākslinieci izvēlēsies diametrāli pretējas krāsas, taču ar laiku ideja mainījusies, un izstādes iekārtojumu veido mākslinieces pašas visbiežāk izmantotie toņi.
"Krāsa bija pirmais, kas varbūt savā ziņā noteica to iekārtojumu. (..)
Varbūt kontrasti izstādē parāda, cik māksliniece ir daudzsološa, viņa ļoti dažādi spēj variēt savu pieeju glezniecībai. Un ka viņa ir savos meklējumos, iespējams, šobrīd," vērtē Lismane.
Kristīne Kutepova absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura un arī maģistra studiju programmu. Saņēmusi Mākslas akadēmijas balvu konkursā “SEB stipendija glezniecībā” 2017. gadā un mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā 2015. gadā. Kopš 2014. gada piedalījusies dažādās grupu izstādēs, tostarp starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā.
Šī ir pirmā tik vērienīga apjoma Kristīnes Kutepovas personālizstāde.
"Tie pieredzējumi nav secīgi salikti, bet tēmas atkārtojas. Es nevaru pieturēties pie vienas lietas; tiklīdz mani ieliek kastē, es raujos ārā. Līdz ar to patiešām ir dažādi stāsti, ja es aizbraucu uz Indiju, kā lai es to neuzgleznoju, viņi vienkārši nāk ārā," par darbiem stāsta Kristīne Kutepova. "Tāpat arī ar Carnikavas pieredzi, ar Mežotnes pili, kur biju pagājušajā vasarā plenērā."
Atgriežoties no Indijas, māksliniece sapratusi, cik Latvija ir pārsteidzoši zaļa.
"Doma ir, ka siltās zemēs ļoti koši, izrādās - nē. Un tie paši mazie zāles stiebriņi, kam mēs ikdienā skrienam garām un neieraugām, viņos ir tas skaistums. To es arī centos parādīt," saka Kutepova.
Pie dažiem darbiem ir sajūta, ka apžilbst acis. Kutepova piekrīt, ka viņa ir centusies apzināti atainot to redzes fizioloģiju, kā tā strādā, kā attēlo mums pasauli.
"Sākotnējā ideja bija par to, ka gaisma ir krāsa. Un būtībā mēs redzam viņu tikai tāpēc, ka tā ir ļoti sablīvēta. Ja skatītos ar mikroskopu, kas man arī ir mājās viens no darba instrumentiem, tad tur ir tukšums. Jebkurā vietiņā, vai mēs ejam kosmosā vai dziļumā, ir tukšums. Tas nozīmē, ka tās ir gaismas izpausmes," skaidro māksliniece.
Izstādē ir iespēja apsēsties pie iepatikušās gleznas un pavērot to.
"Ja ilgāk skaties, var ieraudzīt, ka zāles stiebri sāk kustēties, ūdens sāk peldēt vai arī kādi rimbuļi sāk kustēties, un tas ir tas, kas mani arī pašu fascinē. Tā ir lieta, ko es darot varbūt pat neapzinos, un tikai tajā brīdī, kad glezna ir pabeigta, var saprast, kas tur ir sanācis. Tiešām tā ņirboņa daudzās vietās šeit ir sastopama," atzīst Kutepova.
Mākslinieces teiktajam piekrīt arī kuratore.
"Tajās zāles sērijās Kristīne ir iegleznojusi zāles stiebrus, sakombinējot krāsu toņus tā, ka viņi ņirb. Kad ilgāk paskatās, var saskatīt, kurās vietās ņirb," piekrīt Lismane.
Lismane norāda, ka tikai pēdējos darbos Kristīnes Kutepovas glezniecība ir fotoreālistiska, lielākoties viņas pieeja ir iluzora, kas rada sajūtu, kad esi par daudz sašūpojies un nevari paiet, kad esi izkāpis no šūpolēm.
"Bet tā ir forša sajūta," atzīst Lismane.
Izlīkumot pa košo attēlu labirintu un atsēsties uz kāda no pupu maisiem Kristīnes Kutepovas gleznu priekšā Rīgas Mākslas telpā iespējams līdz 29. martam.
