Divas paaudzes un divi atšķirīgi glezniecības stili sakļāvušies sievišķīgā smalkumā galerijā “Bastejs”. Tās ir gleznotāju Zanes Balodes un Irēnas Lūses gleznas. Zane Balode, reiz pamēģinājusi melnbalto litogrāfijas tehniku, krāsas nolika citam laikam.
“Lai cik man cilvēki reizēm saka – Zane, tev jāglezno krāsaināk! – es nevaru. Tas nav mans, vismaz šobrīd ne. Man patīk mani monohromie darbi. Mani uzrunā nianses, man patīk pelēkajos meklēt smalkumu,” atzina Zane Balode.
Melnbaltās tīklojuma līnijas viņas radītajās eļļas gleznās ir tikpat smalkas kā tagad lielā kaislība – zīmulis. Atrast savu tehniku arī esot kaislība. Zem rokas jāpaliek kociņš, lai zīmējums neizsmērējas, un radošā enerģija plūst uz papīra. Harmonija māksliniecē ir arī tad, ja darbs top pāris mēnešus – tā ir kā meditācija.
“Mēs visi esam savā starpā saistīti. Neviens no mums nav atrauts no citiem, un tādēļ mēs esam savijušies, sapinušies vienā lielā tīklojumā,” uzskata Balode.
Arī gleznotājas Irēnas Lūses akvareļos tango dejotāju tēli rodas no līnijas. Tās ir personīgas atmiņas par iespēju reiz dejot tango, un šī sajūta ir unikāla.
“Mēs jau visi zinām, ka tur ir visas dzīves emocijas – gan mīlestība, gan naids, ļoti dažādas. Tā ir dramatiska deja,” pastāstīja Lūse.
Akvareļu tehnika tango dejā rada neparedzamību, vieglumu, un Irēnai Lūsei patīk strādāt uz papīra.
Abu mākslinieču izstādes galerijā aplūkojamas līdz 19. maijam.
