Mākslinieks izstādei devis nosaukumu “Bet”, kas ir atslēgvārds vienam no viņa ikdienas rituāliem, kam Heimrāts piešķir mākslinieciskas kvalitātes un izpausmes veidus.
Latvijā ir vasara, bet citur ziema. Kāds mīl, bet kāds nīst. Kāds ēd, bet citi badojas. Dažs dzīvo pagātnē, bet dažs nākotnē. Vienam patīk meita, bet otram māte. Daudzi dzimst, bet daudzi mirst. Kādam veicas, bet kādam neveicas. Viens domā latviski, bet otrs holandiski. “aber”, “но”, “but”, “mais”...
“Desmit lasāmo grāmatu izvēlēšana ir viens no maniem vecākajiem rituāliem. Nu jau ilgāku laiku vienlaicīgi lasu desmit grāmatas tikai man zināmā kārtībā. Esmu konstatējis, ka desmit grāmatas var kļūt par vienu grāmatu, ka dažkārt tās saplūst, ka tās mēdz papildināt viena otru, ka reizēm tās sasaucas, bet visbiežāk tās katra dzīvo savu dzīvi, tāpat kā mēs, cilvēki. Katra mēneša pirmajā datumā es izrakstu fragmentu no tobrīd lasītām desmit grāmatām. Katru rindkopu iesāku ar sakārtojuma saikli “bet” tajā valodā, kādā ir grāmata. Taču “bet” reizēm kļūst par “tomēr”,” stāsta Heimrāts.
Uz izstādes ideju un ekspozīciju attiecināmi ir arī Heimrātam joprojām tuvie slavenā dadaista Kurta Švitera vārdi: “Wir spielen, bis uns der Tod abholt” (Mēs spēlējamies, līdz nāve mūs rauj). Vārdam “spielen” latviešu valodā ir tik daudz nozīmju: spēlēt, tēlot, rotaļāties, spēlēties, arī rotāties, laistīties, vizuļot, vizēt.
Rituālu darbību ieviešana Heimrāta ikdienā ir izveidojusies arī citās jomās – filmām un klausāmai mūzikai, mājupceļa izvēlei, dodoties pāri Vanšu tiltam uz Pārdaugavu, sasveicināšanās ar lidmašīnām, minoties pa veloceliņu Jūrmalas virzienā un atpakaļ. Heimrāts meklē motivāciju visam, ko dara, sakot, ka “negribas neko darīt tāpat vien. Arvien mazāk.”
Mārtiņš Heimrāts absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera nodaļu (1978). Ekspozīciju veidošana muzejos un izstāžu zālēs joprojām ir sfēra, kur mākslinieks gūst lielāko radošo gandarījumu. Heimrāta pieredzes bagāžā ieskaitāmi arī divpadsmit AKKA/LAA Vizuālo mākslu autortiesību nodaļā nostrādātie gadi (1996-2008), kā arī seši Latvijas Mākslinieku savienības prezidentūras gadi (2005-2011).
Izstāde skatāma līdz 26. jūnijam. Izstādes norisi galerijā “Istaba” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
