Darbi kopumā ir ļoti blīvi gan vizuāli, gan saturiski. Mākslas klasikas citāti tajos mijas ar autora šodienas redzējumu, kas kā allaž ir vērīgi ass un gana ironisks.
Kristapu Zariņa kabinetā Mākslas akadēmijā nesen pie sienas pieliktajā gleznā ar Lāčplēsi ir gana daudz filozofijas un arī ironijas, un tieši tas, kā viņš stāsta, – līdzās Lāčplēša spēkam – viņam kā rektoram šobrīd esot visvairāk vajadzīgs.
“Jo tāpēc, ka tagad ir jābūt stipram, lai izturētu valdības muļķīgās ieceres par augstāko izglītību. Tāpēc ir jāpamaina glezna kabinetā, lai būtu spēks neuztvert nopietni lietas, kas nav pārdomātas,” uzsver Zariņš.
Arī pats gleznošanas process Kristapam Zariņam ir kā labākās zāles pret visām nejēdzībām, pārmērīgo dinamiku un spriedzi, kas ir neizbēgama rektora amatā. Ja citi šo simptomu noņemšanai lieto trankvilizatorus, tad Kristaps Zariņš to vietā ķeras pie otas.
Viņš atzīmē: “Pateicoties gleznošanai, es stāvu uz zemes un šo zemes spēku jeb enerģiju es varu izmantot, vadot Mākslas akadēmiju un mācot studentus.
Glezniecība ir atelpa, svaigs gaiss pēc ikdienas darba, vieta, kur aizmirsties.”
Jaunās izstādes centrālais darbs ir milzīga – trīs metrus augsta un sešus metrus gara – glezna “Arkādija”. Tā pilnībā aizņems visu galerijas “Māksla XO” vienu sienu.
Ar nosaukumu “Arkādija” autors norādījis to, ka gleznā redzama transcendentāla vide bez laika un telpas robežām, kurā satiekas dažādu laiku vēsturiski tēli ar dažādu gadu Kristapa Zariņa gleznu varoņiem. Homērs, Jēzus Kristus ar 12 apustuļiem, bultu cauršautais svētais Sebastians ir tikai daži no personāžiem, kas savīti kopā ar atsaucēm gan uz pašmāju klasiķa Jūlija Federa gleznu “Gaujas leja”, gan vācu renesanses meistara Hansa Holbeina slaveno gleznu ar galvaskausu.
Viss savienojies vēl ar atsaucēm uz vairākām tieši mūsu laikam raksturīgām zīmēm.
Kristaps Zariņš uzsver, ka viņa mērķis nav izrādīt savu attieksmi, būt soģim vai didaktiķim, nē, viņš vienkārši godīgi cenšas liecināt par savu laiku. Un arī šoreiz to dara ar labu tiesu viņam tik raksturīgās ironijas.
Gleznas blīvā vēstījuma izklāstā ļoti svarīga loma arī formai, kad plāns krāsas klājums saspēlējas ar ļoti biezu triepienu.
Milzu gleznu “Arkādija” izstādē papildinās vēl vairāki neliela izmēra, bet gana provokatīvi darbi.
Visai izstādei kopumā svarīgs impulss bijusi šī gada sākumā klajā nākusī Arņa Rītupa grāmata, kurā viņš apkopojis intervijas ar zinātniekiem, filozofiem un domātājiem un kurā ir runa par laiku, telpu un apziņu.
“Laiks. Telpa. Apziņa” – tā Kristaps Zariņš nosaucis arī savu izstādi.
Galerijas “Māksla XO” vadītāja Ilze Žeivate stāsta, ka Kristaps Zariņš vienmēr izcēlies ar to, ka runā caur figūru, krāsu bagātību un provokāciju. Un tā tas ir arī šoreiz, tikai šoreiz viņa vēstījums ļoti blīvi un daudzslāņaini sakoncentrēts vienā gleznā, kas ir visa atslēga.
“Kristapa Zariņa “Arkādija” ir kā visa mūsu pasaule, visa mūsu ikdiena, visa šī sarežģītā pasaules kārtība, kurā mēs esam, kurā mēs varam mīlēt, kurā mēs arī nogalinām, viss kopā,” norāda Ilze Žeivate. “Šo lielo gleznu, to varētu izstādīt tikai vienu, jo tajā var “pazust”. Es ļoti ceru, ka arī katrs skatītājs saskatīs, cik daudz slāņu te ir uzgleznoti, cik daudz slāņos mākslinieks runā. Par visiem gan vēsturiskiem, gan reliģiskiem, gan filozofiskiem slāņiem. Tuvojas Lieldienu laiks, un šī glezna ir tieši kā radīta tam, kas mums Lieldienās ir jāpārdzīvo, lai mēs no jauna atkal piedzimtu.”
Kristapa Zariņa personālizstāde “Laiks. Telpa. Apziņa” galerijā „Māksla XO” būs skatāma no ceturtdienas, 12. marta, līdz aprīļa sākumam.
