Kā iepriekš jau vēstīts, no 23. augusta līdz 26. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma līdz šim vērienīgākā ievērojamā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča darbu izstāde „Kāda eksperimenta anatomija”. Pavisam izstādē aplūkojami apmēram 300 Kluča darbi.
Par sevi Klucis ir teicis: es esmu dižākais plakātu meistars. Pašpārliecinātība un darba spējas viņam esot bijušas pārpārēm. Viņš lieliski pārzināja fotogrāfiju un eksperimentēja ar to krāsu un kontūru pārbagātās kolāžās. Šodien Klucis tiek minēts starp progresīvākajiem krievu avangardistiem. Ārzemju pētnieki gan nereti aizmirst, ka Klucis ir nācis no Latvijas.
„Tas ir krāsas laukums, tā ir fotogrāfija, teksts. Tad ar šīs fotogrāfijas un krāsas palīdzību tiek paspilgtināts teksta vēstījums. Un vēl viņš ļoti daudz strādā ar mērogu. Tas ir principā Kluča atradums plakāta mākslā,” uzsver izstādes kuratore Iveta Derkusova
Filmā “Klucis – nepareizais latvietis” Gustavu Kluci jaunībā atveido mākslinieks Miks Mitrēvics. Šobrīd Mitrēvicam uzticēta arī izstādes iekārtošana „Arsenālā”.
„Visvairāk iespēju tehniski realizēt viņam bija, protams, strādājot pie konstrukcijām, milzīgajām tribīnēm un plakātiem. Tādēļ tā ir visredzamākā daļa, bet kvalitātes ziņā, domāju, ir daudz darbu, kas nemaz nav saistīti ar šo periodu, bet ir tīri konstruktīva telpiskā domāšana,” uzskata mākslinieks Miks Mitrēvics.
Tribīnes un plakāti top, slavinot Ļeņina un Staļina režīmus, kuriem, pēc pētnieku domām, vismaz sākotnēji pats Klucis pārliecināti tic. Tāpēc mūsdienās netrūkst viņa kritiķu. Viņi gan neņem vērā, ka Klucis ir viens no tūkstošiem fanātisko komunistu, kurus Staļina režīms iznīcina trīsdesmito gadu beigās.
Paliek atklāts jautājums, vai tā bija absolūti dzelžaina pārliecība, vai arī mēs kaut ko nezinām; tas līdz mums nav nonācis, – visas tās iekšējās pretrunas, kuras varbūt māksliniekam bija. Varbūt viņš ar tām samierinājās, vienkārši, lai varētu turpināt profesionāli strādāt,” spriež Derkusova.
Jau vēstīts, ka izstādes "Kāda eksperimenta anatomija" veidotāji aicina Kluča mākslas baudītājus atteikties no kārdinājuma nosodīt vai noliegt un rosina domāt par visos laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka un varas attiecībām, par mākslinieka personības un mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu.
Astoņās ekspozīcijas sadaļās skatītāji var izsekot, kā evolucionē mākslinieka domāšana, kā viņš meklē jaunas izteiksmes formas un jaunas tehnoloģijas dažādās mākslas jomās.
