„Šeit viņš ir jaunībā, tikko uz Ameriku pārcēlies, tas ir viņa pirmais uzvalks Amerikā. Nu un šī jau laba kompānija – „Elles ķēķa” grupa." - Galerijas „Istaba” vadītāja māksliniece Linda Lūse stāstu par Ilmāru Rumpēteru sāk, izrādot viņa paša "Facebook" profilā publicētās bildes, kas ļoti labi atklāj gan viņa vitālo personību, gan vidi, kurā veidojusies viņa daiļrade.
1950.gadā viņš redzams pavisam jauns, un tas ir viņa pirmais gads Amerikā, desmit gadus vēlāk (kā apliecina foto) viņam jau sākusies ļoti aktīva mākslas un sabiedriskā dzīve. Bildēs viņu var ieraudzīt kopā ar teju visu Ņujorkas latviešu ziedu - Astrīdu Ivasku, Viju Vētru, Dainu Dagniju, Gunāru Saliņu, Valdi Kupri un daudziem citiem.
Sācies gan trimdas periods Ilmāram Rumpēteram ļoti skaudri, jo kara laiki ģimeni izšķīruši – Ilmārs tolaik 15 gadu vecumā ar brāli un tēvu nonākuši bēgļu gaitās, kamēr māte ar jaunākajiem brāļiem palikusi Latvijā.
Visi satikušies gandrīz pēc 50 gadiem – 1985.gadā, un tas noticis galerijas „Istaba” vadītājas Lindas Lūses vectēva dzīvoklī, jo ģimenes saista radniecības saites.
„Tā nu ir sanācis, ka tāds „stārs” ir mūsu mazajā galerijā „Istaba” un pie tam otro reizi. Tas gods man ir ticis laikam radniecīgo saišu dēļ, bet ne tikai, jo Ilmāram „Istaba” ļoti patika, kad viņš te iepriekš bija. Ilmārs ir mana opja – operas diriģenta Jāzepa Lindberga viens no četriem brālēniem Rumpēteriem. Nu un tajā 1985.gadā beidzot tad arī notika viņu – četru brāļu – satikšanās arī ar mammu, un tā satikšanās notika mana opja lielajā dzīvoklī, kurā tobrīd dzīvoju arī es. Tā kā es tās dzīres atceros, to satikšanos prieku un to bučošanos un mīļošanos."
2008.gadā galerijā „Istaba” savukārt notika Ilmāra Rumpētera pirmā personālizstāde Latvijā, toreiz klātesot arī pašam māksliniekam.
Linda Lūse: „Viņš ieradās ar tik daudz gleznām, ka es sapratu, ka tās te neielīdīs, bet mēs beigās veiksmīgi savietojām, likām arī logos, un viss ļoti jauki izskatījās, un tas bija ļoti jauki, ka pats Ilmārs bija šeit klāt – saulainā, skaistā vasarā baltā uzvalkā ar baltu cepurīti. Viņš te slīdēja visu laiku, no „Rimi” nesa mums „Rieslingus” ar skaistiem saulrietiem, kādus mēs parasti nepērkam, bet tas bija aizkustinoši, kā viņš mūs, meitenes, lutināja. Tas viņa humoriņš un visādi gājieni”.
Cilvēks, kuru uzreiz var ievērot sabiedrībā, elegants, šarmants, ar lielu personības spēku – tā par Ilmāru Rumpēteru teic mākslinieks Māris Bišofs, kurš tagad dzīvo Latvijā, bet kura dzīvē bijis arī Amerikas periods. Līdzās glezniecībai Bišofs kā izcilus un savulaik ļoti novatoriskus vērtē Ilmāra Rumpētera veidotos Amerikas latviešu kultūras žurnāla „Jaunā Gaita” vāku dizainus.
Māris Bišofs: „Es viņu ievēroju no latviešu preses. Man viņš bija zināms, jau pirms es vēl aizbraucu uz Ņujorku, jau tad, kad es dzīvoju Parīzē un Telavivā, es jau zināju par viņu no latviešu preses, no šiem izcilajiem vāku dizainiem."
Ilmāram Rumpēteram bijis arī daiļrades posms, kad viņš gleznojis impresionistiskas dabas ainavas, bet nu jau teju 30 gadu garumā viņš rada abstraktas kompozīcijas, sižeta pavedienu bieži vien ieskicējot ar nosaukumu. Tā, piemēram, galerijā „Istaba” šobrīd skatāmi darbi ar nosaukumiem „Katalonija”, „Zilais putns”, „Talismans”, „Rudens raža”. Viņa glezniecības spēks ir krāsu laukumu saspēlē un dinamikā un spējā gleznās panākt telpas dziļuma izjūtu.
