Starp Jāņiem un Pēteriem ar nelieliem, bet emocionāli piesātinātiem grāmatas “Arvīds Egle Latvijas glezniecībā” atvēršanas svētkiem Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē ir noslēdzies cikls par Rēzeknes pirmskara redzamākajiem māksliniekiem un viņu devumu Latgales mākslas dzīves veidošanā. Franciskam Varslavānam, Vitālijam Kalvānam tagad pievienojies pētījums par Arvīda Egles personību.
"Interesanta personība, ļoti interesanta.
Viņam nenoliedzami ir savs redzējums uz pasauli; [tas sakāms] ne tikai attiecībā uz Egli, bet arī uz pārējiem. Tas Rēzeknes periods ir bijis tāds krāsains,
varbūt tāpēc, ka viņi bija jauni. Visas krāšņākās bildes ir tapušas Rēzeknes periodā,” tā monogrāfiju raksturo idejas autors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Osvalds Zvejsalnieks.
Monogrāfijas atklāšanā klāt bija arī gleznotāja dēls Jānis Egle, kas atminas tēva Salacgrīvas posmā tapušos darbus.
"No rītiem kādas trīs stundiņas viņš gleznoja, tad nāca pusdienās, tikmēr man bija darbs – sarakt tārpus, jo pēc pusdienām viņš brauca un baroja zivtiņas. Man tie darbi, ko es pašlaik redzu, ir visa mana bērnība, tātad ļoti, ļoti tuvi. Krāsaini, izraisa atmiņas un pārdzīvojumus. Viņš bij ļoti stingrs, prasīgs, bet mums bij ļoti daudz kopīga. Mēs gājām uz motosacīkstēm,” stāsta Jānis Egle.
Monogrāfijas "Arvīds Egle" autore ir mākslas zinātniece Irēna Viļčuka, kura ar sev raksturīgo pamatīgumu un precizitāti ir veikusi lielu darbu pirmskara perioda mākslas dzīves būtiskāko norišu izpētē.
"Rēzeknē 30. gados bija izveidojusies mākslinieku kopa, kura tika dēvēta par izcilāko mākslinieku kopu ārpus Rīgas. Tie bija 10 cilvēki, visi ar profesionālo izglītību. Četri vai pieci bija akadēmiju beiguši Purvīša ainavu meistardarbnīcu. Ļoti aktīvi šeit sāka darboties, rīkot izstādes. Visi strādāja skolās,” atklāj Irēna Viļčuka.
Monogrāfiju veido trīs daļas: glezniecības darbu reprodukcijas, kā arī vērienīgs dokumentu krājums, kas ļauj ieskatīties mākslinieka daiļradē padziļināti caur viņa paša un laikabiedru atziņām un vērtējumiem.
"Stāsts ir par pašu mākslinieku. Man patīk izmantot viņa laika gan tās periodikā atrodamās recenzijas, tieši tā laika, nevis pārstāstus, gan dažādus arhīva materiālus, ģimenes materiālus. Saglabājot tā laika noskaņu,” turpina Irēna Viļčuka.
Pateicoties vērienīgajam pētnieciskajam materiālam, atmiņas par mākslinieku tiks nodotas arī citām paaudzēm, tai skaitā topošajiem Latvijas mākslas telpas veidotājiem.
"Mērķauditorija ir visi, kam interesē māksla, jo skatīt albumā var kaut vai tos 170 darbus apkopotus, kas ir dažādos muzejos, privātkolekcijās un citādi kā tikai grāmatā nav ieraugāmi,” uzsver Irēna Viļčuka.
Aprīlī apritēja 115 gadi kopš mākslinieka, Rēzeknes mākslinieku kopas dalībnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Arvīda Egles dzimšanas. Atceroties izcilo gleznotāju, Latgales Kultūrvēstures muzejs piedāvā Arvīda Egles gleznu izstādi no LKM krājuma Mākslas kolekcijas.
"Mūsu muzeja krājumā ir 65 Arvīda Egles gleznas, un lielākā daļā no tām – 61 mākslas darbs – ir iegūts no paša mākslinieka, kas ir viņa dāvinājums neilgi pirms aiziešanas mūžībā,” stāsta Inese Dundure, muzeja Mākslas nodaļas vadītāja.
Viņa atzīst, ka izstādes galvenā ideja – parādīt publikai tos krājuma slēgtajās telpās glabātos mākslas darbus, kuri pēdējā desmitgadē tika īpaši aprūpēti – restaurēti, kā arī ieguvuši jaunu noformējumu.
"Pēdējos desmit gados mēs esam lielu vērību pievērsuši Arvīda Egles mākslai un restaurēti ap 20 mākslinieka darbi, šeit ir izstādīti 11 no tiem un vēl tie, kas ieguvuši skaistu virsrāmi. Un, ja runājam par motīviem, kas vērojami izstādē, tad tie ir gan dažādu posmu darbi, gan dažādu žanru darbi un lielākā daļa no tiem ir ainava, gan Rēzeknes ainavas 30.gados, gan Salacgrīvas ainavas, kas jau ir 60.-70. gadu sākuma darbi, gan ļoti skaists Rīgas pagalmiņš, kur redzam ziemā bērnus spēlējamies. Un lielākā daļa viņa uzmanības ir veltīta plostniekiem,” skaidro inese Dundure.
Varslavāns, Kalvāns un Egle ir likuši Latgales mākslas attīstības pamatus ne tikai pirmskara, bet arī salīdzinoši garajā pēckara periodā. Šie trīs mākslinieki godam pārstāvējuši savu novadu, liecinot par talantu, darba mīlestību un izturību. Zīmīgi, ka visu triju darbos lielu daļu aizņem ainavu gleznojumi, kas vairāk vai mazāk attēlo Latgales dabu.
"Arvīds Egle asociējas ar gaisa un gaismas pilnu glezniecību. Viņa glezniecībai piemīt tas smalkums, kas ir gleznotājiem, kas izprot ainavas uzbūvi.
Tuvākie un tālākie plāni, tas horizonts ļoti bieži redzams viņa darbos un šī zilganā dūmaka, kas ir tālumā perspektīvā, ir gandrīz kā Arvīdam Eglem raksturīgais zīmols glezniecībā. Un ūdeņi ir viņa ļoti iemīļotā tēma,” stāsta Inese Dundure.
Žanra elementi lielākā vai mazākā mērā raksturīgi daudzu Purvīša audzēkņu daiļradei, bet portretiem pievērsies retais. Arvīds Egle bijis viens no tiem. “Viņš ir gleznojis gan savu māti, gan dzīvesbiedri Viktoriju, gan arī savu skolotāju Vilhelmu Purvīti.”
Grāmatu "Arvīds Egle” izdevusi Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība sadarbībā ar Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu. Tās izdošanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Latgales kultūras programma un Latgales novada pašvaldības. Monogrāfija būs pieejama Latgales bibliotēkās, skolās un pašvaldību kultūras centros.
