„Mēs stāvam izstāžu zāles „Arsenāls" vestibilā, kas ir absolūti pārvērties. Un es domāju, ienākot mūsu vestibilā, arī apmeklētājiem būs zināms pārsteigums vai pat šoks,” stāsta projekta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece. Patiešām - izstāžu zāle „Arsenāls" šajās dienās ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Tajā uzbūvētas grandiozas koka konstrukcijas, kas veido jaunās izstādes arhitektūru, sadalot to vairākās zonās.
Viss sākas vestibilā ar ievadu, kur skatāma instalācija „Drupas". Tā vēsta par kara nodarījumu mūsu kultūras mantojumam, un tajā redzami dažādi sapostīti priekšmeti no Rundāles pils muzeja. Tās ir pussadauzītas skulptūras, apdegušas durvis, saplēsti dīvāni, kas visi kādreiz bijuši ļoti grezni, bet kurus karš pārvērtis lūžņos. Visiespaidīgākais eksponāts ir Augusta Folca slavenās skulptūras „Nimfa" oriģināls, kas redzams ar caurumu vēderā un nodauzītām rokām un kājām.
Ievaddaļai seko nākamā izstādes zona. „Kā jūs redzat, mums priekšā ir koka tunelis, 39 metru garš koka tunelis. Es tagad aicinu jūs šajā tunelī.” Visa tuneļa garumā gar sienām redzamas fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja, un tās apliecina, ka šī izstādes zona ir veltīta mūsu strēlnieku leģendai: „Šeit jūs redzat - portreti, jaunība, romantika, jauni cilvēki dodas karā. Viņi nokļūst kara situācijās, viņi dzīvo tranšejās un ierakumos. Ir fiksēts, kā katram ir viņa liktenis pavērsies. Arī Ziemassvētku kaujas un nāve pieder pie šīs strēlnieku leģendas,” stāsta Gerharde-Upeniece.
Tunelim ir vairākas sānu ejas, kas ved uz vēl citām izstādes zonām. „Nosacīti šeit mēs esam pie konstrukcijas kokā, kurā mēs kā referenci varētu atpazīt Brāļu kapus. Un tad mēs dodamies iekšā pa vārtiem zālē ar nosaukumu „Modernisma dzimšana",” norāda projekta vadītāja.
Šajā izstādes zonā ir iespēja vienkopus aplūkot mākslas darbus, kas tapuši 11 valstīs, kuras Pirmā pasaules kara rezultātā ieguva neatkarību. Darbi uz Rīgu ceļojuši no 17 dažādiem Eiropas mākslas muzejiem.
„Izvēle ir nevis rādīt kara tēmu, kas vairāk atbilst vēsturei, bet gan modernismu. Taču jebkurā gadījumā tie ir kara iespaidoti darbi, katrā lokālajā vietā ir bijušas savas rētas un savi notikumi, kas ir iemūžināti,” skaidro Gerharde-Upeniece.
Pašā izstādes noslēgumā savukārt būs skatāmi laikmetīgās mākslas darbi kā mūsdienīgs filozofisks komentārs par kara tēmu. Darbus veidojuši trīs mākslinieki. Andris Breže pārstāvēts ar instalāciju „Ievads putnkopībā", kurā komentē cariskās Krievijas impērijas fenomenu un transformāciju mūsdienās. Ēriks Božis radījis skulpturālu objektu „Melnā saule". Bet Krišs Salmanis veidojis darbu „Sarkanā poga", kas ir interaktīvs darbs, jo sarkano pogu būs iespēja nospiest ikvienam, jautājums tikai - kādas būs sekas.
Darbu komentē viena no izstādes veidotājām Elita Ansone: „Sarkano pogu nospiežot, skatītājs iedarbinās uztvērēju, kas ir pie Kriša Salmaņa kājas piestiprināts, un viņš ikvienā pogas nospiešanas reizē saņems strāvas sitienu. Es pieļauju, daudzi nepazināsies, ko viņi dara, un kas notiek ar mākslinieku."
Un tieši tā varbūt arī karos notiek, ka tik viegli ir nospiest šo sarkano pogu, un tās sekas netiek prognozētas," saka Ansone.
Pirmā pasaules kara simtgadei veltītā izstāde „1914" tiks atklāta piektdien, 17.janvārī. Tā labi iederas tieši izstāžu zāles „Arsenāls" telpās, kas savulaik celtas militārām vajadzībām, kara ieroču noliktavai.
