Vietā, kur kādreiz dzīvojusi Aspazija, 2. jūnijā durvis vērs piecu mākslinieču kopizstāde “Sieviete bez īpašībām”, kuras vizuālajā identitātē izcelta doma, ka sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas.
“Vēlos uzsvērt, ka tā ir arī intelektuāla provokācija, jo kur tad ir teikts, ka šī izplūdusī, saburzītā, nenoteiktā substance – gliemis – ir bez īpašībām?
Viņi var būt ļoti agresīvi un pat plēsīgi, līdz ar to šis ir tāds aicinājums parotaļāties un arī mazliet izaicināt, ko mēs īsti zinām viens par otru un paši par sevi?” skaidro izstādes kuratore un idejas autore Jana Kukaine.
Kuratore sarunā ar Latvijas Radio atzīmē: “Izstāde “Sieviete bez īpašībām” notiek vasarnīcā, kur savulaik dzīvoja Aspazija ar Raini, un tas man šķiet svarīgs pieturas punkts, ņemot vērā, ka izstāde nepārprotami apliecina šādu feministisku pasaules redzējumu un mēs zinām, ka Aspazija arī bija sieviešu tiesību aizstāve.
Man ir svarīgi šīs izstādes ietvaros veidot tiltu starp dažādām paaudzēm, dažādām sievietēm, un pārvarēt šo antagonismu, kas arī Latvijā pastāv starp dažādu paaudžu sievietēm un dažādām feminisma izpratnēm.
Gribas rast kopīgu pamatu, pasniegt roku vienai otrai un radīt jaunu sieviešu solidaritātes formu, kurā varam saprasties, rast kopīgas tēmas. Izstāde nav par to, ka mēs tagad veidojam kaut kādas identitātes vai piesakām radikālas programmas, bet drīzāk koncentrējamies uz to, kā varam sadarboties un sarunāties, reizē paturot prātā arī to, ka visi esam mirstīgi, ievainojami un trausli, un kopīgiem spēkiem varam tikt uz priekšu.”
Lai gan 2. jūnijā atklāšanas ballītes nebūs un pašas mākslinieces atrodas Mālpilī, Ķengaragā mājās ar bērnu vai pat Baltkrievijas pierobežā, viņu kopdarbs ir jauns veids, kā likt sabiedrībai revidēt aizvien vēl aizspriedumaino attieksmi pret feminismu arī mākslā.
Māksliniece Elīna Brasliņa stāsta:
“Šādas izstādes, kas fokusējas uz varbūt sievišķīgāku problemātiku pretstatā vīriešiem māksliniekiem, tā vienkārši ir bijusi noklusēta pozīcija, bet šeit ir iespēja sievietēm cilvēcīgākus stāstus prezentēt.”
Elīnas Brasliņas pašas stāsts ir par dzemdību ķermenisko pieredzi un sajūtām, kas ikvienai sievietei pazīstamos vārdu virknējumos iemiesots izšūtos spilvenos. Kristas Dzudzilo “sieviete bez īpašībām” iznāk no jūras, bet tēlniece Liene Mackus, attēlojot brīdi, kad no ziedkopas atdalās pēdējā ziedlapiņa, pievērsusies trauslumam, ko var attiecināt gan uz augu, gan sievieti. Savukārt Sandras Krastiņas anonīmo sieviešu raksts sarkanā krāsā uzrullēts uz mammas padomju laika palaga dod jaunu skatījumu cilvēka un laika attiecībām.
“Es redzu, kā mana sākotnējā ideja ir transformējusies un kur novedusi, tas vienmēr ir ļoti interesanti, tā ir tā viņu brīvība un mana, protams, uzticēšanās viņām, kas šajā gadījumā izstādi rada tādu, kāda tā ir,” par mākslinieču darbiem saka Jana Kukaine.
Izstāde “Sieviete bez īpašībām” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā būs skatāma līdz 11. jūlijam.
