Pirmais jaunās izstādes darbs Romanam Korovinam tapa 2020. gadā, pēc tam, kad viņš bija apskatījis simbolistu izstādi Nacionālajā mākslas muzejā. Pirms tam ilgāku laiku pandēmijas dēļ mākslas dzīvē bija valdījis klusums, un tādēļ šī izstāde viņu uzrunāja jo sevišķi spēcīgi un arī pašam tapa glezna, kurā ienāca viņam līdz tam neraksturīgs vieglums un kaut kas no impresionistiskām noskaņām. Tieši tādā gaisotnē tapa arī nākamie darbi kā pretstats visām tolaik ar pandēmiju saistītajām nomācošajām sajūtām.
"Tikko pēc ziemas un kovida gribējās kaut ko tādu vieglu, popsīgu – o, lauki, mājiņa, puķes, zālīte, visi sauļojas… Nevis tādu – re, kur mums ir problēmas, un re, kur mums visas problēmas arī uz sienām," stāsta mākslinieks. "Gribējās tādu vieglu, gaisīgu. Šī izstāde ir par saules gaismu.
Līdz tam man negribējās to impresionismu aiztikt, bet šeit ir tieši kaut kas impresionistisks – saule, pavasaris, ziedi, viss ir ar gaisu piepildīts."
Tomēr izstādē var ļoti labi atpazīt arī Romanam Korovinam raksturīgo izteiksmes veidu. Arī šoreiz viņš savas gleznas organizē diptihos vai gleznu pāros, vai citkārt arī trīs vai četru gleznu grupās. Abas pāra gleznas ir gandrīz vai identiskas, tikai ar pavisam nelielām izmaiņām kādās detaļās. Tādējādi viņš izceļ dzīves ritmu un ciklisko visa atkārtošanas gan dabā, gan cilvēka dzīvē.
Arī šoreiz viņa darbos sižets nav svarīgs, viņš ataino pavisam ikdienišķas lietas un situācijas, jo sižets tikai traucētu galvenajam – un tās ir gaismēnu spēles, krāsa, kompozīcija, perspektīva. Tādējādi viņa glezniecība kļūst par kaut ko radniecīgu dzejai vai mūzikai: "Nevis par literatūru ir stāsts, bet par plastiku, krāsām, formām, kontrastiem, attiecībām starp priekšmetiem, kompozīciju.
Tāpēc jau glezniecība ir vajadzīga, ka tā nav literatūra, tas ir kaut kas cits, tuvāk poēzijai, mūzikai. Smalkām lietām, nevis vārdiem."
Ja gaišo, balto galerijas "Māksla XO" zāli piepilda pavasarīgo noskaņu darbi, tad tālāk Kupola zālē valda pavisam cita atmosfēra, veidojot kontrastainu saspēli. Romans Korovins skaidro: "Tur ir kaut kas tāds dramatisks, tāds "heavy", pavisam citas krāsu gammas. Tas tādēļ, lai katra no izstādes daļām pastiprina viena otru, veido kontrastu. Tā ir tāda pasaule, kur nav saules."
Romans Korovins vairākkārt nominēts Purvīša balvai, divus gadus pēc kārtas saņēmis Latvijas Gada balvu fotogrāfijā. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Eiropā un ASV.
Romans Korovins strādā ļoti dažādos žanros, un vienmēr viņam raksturīgs precīzs vērojums, vizuāli paradoksi un humors, bet, kā atzīst galerijas Māksla XO vadītāja Ilza Žeivate, – tieši glezniecībā viņš uzmirdz īpašā jūtīgumā un filozofiskā apcerīgumā: "Kad pirmo reizi viņš parādīja šīs topošās izstādes darbus, viņš teica – es tikko no simbolisma izstādes atnācu mājās, un man tā gribējās uzgleznot to saules rotaļu gaisā! Viņš bija ļoti iedvesmots no tās izstādes. Tā tapa pirmais darbs, kas arī izstādē ir pirmais. Un tad jau divu gadu laikā viņš man rakstīja – man ir vēl un vēl. Un viņš aizgāja tajā ainavā. Un varbūt šoreiz vairāk ir tas, ko Romans sauc par dzeju, tā gleznieciskā dzeja. Tad, kad tā izstāde tapa, neviens nezināja, ko notiks tik melni notikumi, un tomēr tā skumju nots ieskanas Kupola zālē, tur nav tik daudz saules.
Un es domāju, ka tieši tā gleznotājs, kura galvenais uzdevums ir gleznot un attēlot gaismu un ēnu kā Romanam, viņš nestāsta stāstus par melno, uzgleznojot karu, bet viņam kolorītā parādās tas viņa pārdzīvojums."
Romana Korovina jauno personālizstādi, kas saucas "2020. 2021", atklās ceturtdien, 17. martā, un galerijā "Māksla XO" tā būs skatāma līdz 9. aprīlim.
