Bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, bieži vien savas acis slēpj un neļauj tajās ieskatīties, tāpēc portreti, kas šo skatienu noķēruši, ir tik dziļi saviļņojoši.
Gleznotāja Ēstere Zemīte jau divus gadus strādā Kapseļu ielas bērnu namā Rīgā kā sociālā darbiniece. Bērni, kuriem ir dažāda smaguma funkcionāli traucējumi, Ēsterei un citiem sociālā centra “Rīga” darbiniekiem nav tikai darbs.
“Es esmu priecīga, ka varēs parādīt plašāk un pastāstīt par šiem bērniem, tas jau ir galvenais, ka es caur šīm gleznām varu parādīt, cik šie bērni ir skaisti, cik lielu prieku viņi nes mūsu dzīvē,” saka Ēstere Zemīte.
Rafaels, Raimonds un daudzi citi portreti, pat ja tumšāki un skumīgāki, izstaro savdabīgu gaismu.
“Sākot darba pie katra portreta, es īpaši piedomāju pie krāsu paletes un noskaņas, lai portrets tiešām atspoguļotu konkrētā bērna personību,” saka gleznotāja. Īpaša uzmanība gluži nevilšus pievērsta bērnu acīm.
“Domājot par tiem bērniem, viņi ir tā kā savā pasaulē, viņiem ir tā... Viņiem ir tāda noslēpumaina tā vieta, kurā viņi dzīvo, īsti viņiem piekļūt nevar, tas kontakts ir tāds ļoti, ļoti minimāls, uzmanīgs, un tur ir kaut kāds noslēpums tajā visā,” saka Ēstere Zemīte.
Gleznas tapušas aptuveni gada laikā, un gleznoti visi mazliet vairāk nekā 20 bez vecāku gādības palikušie Kapseļu ielas bērnunama bērni. Izstādē gan nav redzamas visas gleznas, jo šī gada laikā divi bērni atraduši ģimenes.
“Mēs tā kā domājām, kā mēs šos bērnus varam vairāk ievest sabiedrībā, kā mēs varam uzrunāt, lai viņi nonāktu ģimenēs, un tas ir svarīgākais, lai viņi varētu atrast ģimenes, lai mēs varētu viņiem atrast ģimenes,” uzsver gleznotāja.
Izstāde “Pazudušie bērni” apskatāma Kalnciema kvartāla galerijā līdz 13. jūnijam. Ieeja bez maksas, bet ar roku dezinfekciju.
