“Rīgas Jūgendstila centrs” – muzejs, kuru ik dienas apmeklē tūristu simti, ar jaunu, smalkajā interjerā iekļautu muzikālu izstādi atzīmē mākslas klasiķa Johana Valtera jubileju – “Mājas koncerts. Johanam Valteram - 150”
Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” direktore Agrita Tipāne norāda, ka “Valters neapšaubāmi ir viens no izcilākajiem mūsu māksliniekiem. Valters ir dzīvoklī, jo mūsu muzejs rāda to dzīvi, kāda bija 20.gadsimta sākumā. Te mēs viņu varam redzēt nedaudz citādā, tādā sadzīviskā atmosfērā”.
Izstāde ir kā veltījums glezniecības un mūzikas pasaulei, kas cieši savijās Johana Valtera dzīvē un daiļradē, jo vijole kopš agras jaunības viņam bija tikpat svarīga kā otas un palete. Viņš ir no tiem retajiem māksliniekiem, kurš gleznojis pat orķestra bedrē un operas ložā.
Mākslas zinātniece Kristiāna Ābele stāsta, ka “viņam pašam bija svarīgi arī domāt par mākslu muzikālās analoģijās, gan ļoti tieši, gan augstā abstraktā vispārinājuma pakāpē”.
“Viens no interesantākajiem eksponātiem šajā izstādē ir 1897. gada akvarelis – skice gleznai “Šopēna prelūdija nr.6”, kas bija izstādīta Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas pavasara izstādē 1898. gadā ar šādu muzikālu nosaukumu un izraisīja lielu kritiķu viļņošanos,” stāsta Ābele.
“Muzikālas asociācijas Valteram bija nozīmīgas, galvenokārt vērojot ainavas tēlus un iztēlojoties tās melodijas un to, ko raisa tajās vērotie toņi, ritmi un noskaņas. Gan arī vēlāk Drēzdenes periodā, kad tiešs muzikālās dzīves attēlojums kļuva par būtisku viņa mākslas ievirzi gan ar operas skatiem, ar muzicēšanas ainām, ar slavenu mūziķu portretiem,” klāsta Ābele.
Turpat netālu no Rīgas Jūgendstila centra Alberta ielā kultūras centrs “Grata JJ” savā jaunajā filiālē Ausekļa ielā gatavojas atklāt jaunu izstāžu zāli, kas kalpos kā radošu pasākumu un mākslas studiju vieta – “Grata JJ”. Tur ar ceļojošu mīlestības enerģijas izstādi viesojas Lietuvas mākslinieču grupa “Himnus Amoris”
Radošās grupas “Himnus Amoris” dalībniece Rolanda Aleknaite stāstīja, ka “darbi runā par mīlestību, kas ir visur. Par sievišķo un vīrišķo enerģiju. Mūsu gleznas atklāj šīs attiecības un mīlestības dažādās šķautnes.”
“Mēs grupā esam piecas sievietes un darbus radām kopā, katru darbu taisām divatā trijatā, vienas sāk, otras pabeidz, tā nav tikai glezniecība, tie ir mākslas terapijas darbi, dziļi, kurus vajag vairāk izjust nekā saredzēt,” skaidroja radošās grupas “Himnus Amoris” dalībniece Audra Vitkute.
“Katram zīmējumam ir atšķirīga enerģija, un tā strādā; ja cilvēki sakoncentrēsies uz gleznu, kas viņus uzrunā, tad dziļāk izjutīs, ko tā sniedz. Mēs speciāli nerakstām nosaukumus, lai cilvēki neietu to pavadā, bet ļautos gleznām, katru cilvēku tā vedīs pa atšķirīgām taciņām,” piebilst Vitkute.
Pirmoreiz piecu lietuviešu dāmu kopdarbs “Mīlestības ezers” eksponēts pirms trim gadiem Maskavā Nikolaja Rēriha muzejā, kad publiku ieinteresēja mākslinieču garīgie meklējumi un izskaistinātie kopdarbi ar gulbīšu pāri, kurus Visuma kārtību simbolizējošās zīmes papildina Svarovska kristālu kolāžas. Rīgā izstāde piestāj tikai deviņas dienas, lai tālāk ceļotu uz Baltijas kaimiņvalstīm un citām Eiropas pilsētām.
Bet visiem izsmalcinātas un hiperreālistiskās glezniecības mīļotājiem galerijā “MuseumLV” vēl tikai līdz sestdienai aplūkojama liepājnieka, mākslas pedagoga Vadima Markeviča smalko eļļas gleznojumu pasteļu zīmējumu izstāde “Saruna par sevi”. Rožu, ceriņu, jasmīnu, tulpju un citu ziedu dažādība, atspīdumi un līdz fotogrāfiskai līdzībai izstrādāti smalkumi ar rotaļīgiem nosaukumiem - “Vienas blondīnes trīs noskaņojumi” vai “Rotaļīga karalienes kutināšanas ar draisku rozmarīnu vai dārza intīmā dzīve burkā”.
