Rozentāla diplomdarba glezna "Pēc dievkalpojuma (No baznīcas)" aizsāka jaunu tradīciju latviešu glezniecībā – pirmo reizi kāds uzdrīkstējās centrā izvirzīt vienkāršo tautu, atklājot izteiksmīgu 19. gadsimta beigu latviešu zemnieku tipāžu galeriju.
Pēterburgas laikā Rozentāls ar domubiedriem Vilhelmu Purvīti, Johanu Valteru, Ādamu Alksni, Gustavu Šķilteru un citiem nodibināja mākslinieku pulciņu "Rūķis", no kura arī aizsākās latviešu nacionālās glezniecības skola, kas neeksistēja vēl līdz 19. gadsimta sākumam. Šajā periodā Rozentāls arī ieguva iespēju apceļot vairākas Rietumeiropas valstis, bet vēlāk atgriezās Saldū, lai mērķtiecīgi liktu pamatus latviešu glezniecībai. Tomēr provinciālās vides un ierobežoto līdzekļu dēļ drīz vien viņš pārcēlās uz Rīgu un apmetās uz dzīvi arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētajā namā Alberta ielā 12 – pēc Rozentāla paša skicēm veidotā dzīvoklī. Šobrīd namā iekārtots Jaņa Rozentāla un viņa tā laika apakšīrnieka – Rūdolfa Blaumaņa – muzejs, bet viņa projektētajā mājā Saldū atrodas Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs.
Rozentāls bija visdaudzpusīgākais šī perioda mākslinieks – viņš ir gleznojis portretus, sadzīves ainas, altārgleznas, simboliskas kompozīcijas ar mitoloģiskiem un folkloras sižetiem, noformējis grāmatas un žurnālus, kā arī veidojis Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes gleznojumus.
Līdzīgi kā Blaumanis literatūrā, sākotnēji Rozentāls aizrāvās ar sadzīvisko žanru un tautas dzīves dokumentēšanu, mākslā pirmoreiz ievedot latviešu veļas mazgātājas, tirgus pārdevējus un krogu apmeklētājus.
Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Vēlāk Rozentāla mākslā parādījās impresionisma, simbolisma, jūgendstila un postimpresionisma iespaidi ar teiksmainiem, antīkajā mitoloģijā un latviešu folklorā balstītiem sižetiem. Viņš ir daudz gleznojis laikabiedru portretus, strādājis arī par pedagogu Rīgas mākslas skolās, darbojies žurnālos "Vērotājs", "Druva" un izdevniecībā "Zalktis".
Kāda koncerta laikā Rīgā Rozentāls iemīlējās Somijas dziedātājā Ellijā Forselē, kuru jau pēc deviņām dienām bija gatavs precēt un arī nekļūdījās – viņa bija mākslinieka ideāls un mūža mīla.
Pēc Pirmā pasaules kara Rozentāls kopā ar viņu emigrēja uz Helsinkiem, kur pēkšņi saslima un mira. Vēlāk viņš tika pārapbedīts Rīgas 2. Meža kapos, bet Ellija Forsele ar abu trīs bērniem atgriezās Latvijā, lai audzinātu savus bērnus par tādiem pašiem patriotiem, kāds bija viņu tēvs.
Rozentāls regulāri piedalījās izstādēs, bet svarīgāko izstādi dzīvē piedzīvoja pēc savas nāves – 2018. gadā Rozentāla un viņa laikabiedru darbi tika izstādīti Orsē muzejā Parīzē izstādē "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs". Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atrodas Burharda Dzeņa veidotais piemineklis Janim Rozentālam, viņa vārdā nosaukta arī Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola, 2016. gadā visā Latvijā tika svinēts Jaņa Rozentāla gads, kad arī Latvijas Nacionālā muzeja ēkai piešķirta jauna adrese – Jaņa Rozentāla laukums 1.
Kultūras ABC
